Komponiste Mārīte Dombrovska ir pazīstama laikmetīgās mūzikas autore, radījusi galvenokārt kamermūziku, ko atskaņojuši izcili izpildītāji, piemēram, klarnetists Guntis Kuzma, dziedātāja Ieva Parša, čellists Ēriks Kiršfelds, pianiste Herta Hansone un citi. Viņa ir arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskā pētniecības centra pētniece, mūzikas pasniedzēja un recenzente. Mārīte pašlaik ir rīdziniece, bet dzimusi, uzaugusi un sākotnējo muzikālo izglītību ieguvusi Daugavpilī, šeit arī zināma kā dzejniece. Pa laikam Mārīte viesojas Krāslavā, kur viņai ir īpašums, un priecājas par pilsētas atdzimšanu.
„Sanāca tā, ka pirms desmit gadiem īpašnieka mājā Daugavpilī vairs nevarēja dzīvot, tad nu mēs meklējām, kur tuvāk, un Krāslavā nopirkām mammiņai dzīvokli. Citādi jau esmu daugavpiliete. Pabeidzu Mūzikas koledžu, aizbraucu uz Rīgu studēt un tur arī paliku. Esmu divus gadus nostrādājusi Daugavpilī Mūzikas vidusskolā, bet izbraukāt uz šejieni katru nedēļu bija visai sarežģīti,” stāsta Mārīte. Viņu iepriecina vides sakārtošana Krāslavā, tikai esot skumji, ka arvien vairāk cilvēku brauc projām.
„Pirms gadiem desmit Plāteru pils bija sliktā stāvoklī, bet tagad viss pamazām tiek savests kārtībā. Man ir vīzija, ka pēc daudziem gadiem varbūt tur varētu kādu koncertu sarīkot,” saka komponiste..
Mārīte Mūzikas akadēmijā ir apguvusi gan muzikoloģiju, gan kompozīciju. Abas jomas, viņasprāt, iet roku rokā, un, pētot citu komponistu mūziku, viņa gūst pieredzi un bagātinās. „Es mūziku rakstu ar roku, man ir zīmulis un papīrs. Ja ir nepieciešams, dodu pārrakstīt datordrukā. Skaņdarbam orķestrim ir vieglāk izprintēt visas partijas, lai nebūtu jāpārraksta. Šajā ziņā tehnoloģijas palīdz,” atklāj komponiste. Izvēli, kādam instrumentam sacerēt skaņdarbu, nosakot iecere rakstīt to konkrētam mūziķim. „Viņi ir pazīstami, tepat blakus un labprāt spēlē. Protams, man ir jāiepazīst instruments, lai neuzrakstu ko tādu, kas nav nospēlējams. Katram komponistam ir labi jāpārzina instrumenti, to jau arī mācās Mūzikas akadēmijā – apgūst instrumentāciju. Tomēr tā tas nav, ka pati varētu paņemt un paspēlēt jebkuru mūzikas instrumentu. Pārzinu iespējas, reģistru, diapazonu. Darba procesā mūziķiem lūdzu apskatīties vai nospēlēt, vai kompozīcijā nav kādas neveiklības uzrakstītas,” par radošo darbu stāsta Mārīte. Sadarbība ar mūziķi esot pierasta prakse arī citiem komponistiem. Pasaulē ir ierasts, ka mūziķi ierosina kāda skaņdarba tapšanu vai arī ir pasūtījums, un tiek rakstīts speciāli viņam.
Visu rakstu lasiet 9. septembra numurā.
