10. septembrī Daugavpilī aizvadīta Eiropas kultūras mantojuma diena, kas šogad visā Latvijā veltīta kultūrvēsturiskai ainavai, bet Daugavpilī šoreiz uzmanība veltīta aizsargdambim, kam šogad aprit 175 gadi.
Atklājot pie Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja aizsargdambja vēsturei veltītu foto izstādi, Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis klātesošajiem pavēstīja priecīgu ziņu, proti, Eiropas Padomes ģenerālsekretariāta organizētā konkursa „Eiropas Ainavu balva” (Ainavu balva) Latvijas nacionālajā atlasē no astoņiem pretendentiem uzvaru guva tieši
Daugavpils pieteiktais projekts „Daugavpils cietokšņa reģenerācija”, kas saņems ne tikai konkursa galveno balvu, bet arī pārstāvēs Latviju Ainavu balvas konkursa finālā Eiropas līmenī. J. Dukšinskis uzsvēra, ka projektā lielas ieceres ir arī saistībā ar aizsargdambja ainavu.
Daugavpils galvenā mākslinieka vietniece Līga Čible pastāstīja, ka Daugavpils ir pilsēta, kur izjūt Daugavas elpu, tāpēc top vairāki projekti, lai atdzīvinātu saikni ar upi. „Pašvaldība iecerējusi izveidot pastaigu promenādi, īpaši neiejaucoties dabā un saglabājot dabisko upes ainavu. Aizsargdambis gan norobežo, gan aizsargā pilsētu, ļaujot tai attīstīties, jo kādreiz šeit bija pārpurvotas teritorijas, bet pilsētas centrs atradās citā vietā. Dambi sāka būvēt, jo nebija iespējams plūdu dēļ turpināt cietokšņa būvdarbus. Tāpēc toreiz cara valdība meklēja risinājumus. Bija dažādi projekti, tostarp mainīt upes gultni. Taču tika izraudzīts Pāvela Meļņikova projekts, kas piedāvāja izbūvēt aizsargdambi,” stāsta Līga Čible. Sākot pētīt šo objektu, sapratuši, ka paši nezina, kur tas īsti sākas un beidzas. Izrādās, ka tas neiet tikai gar Daugavas krastu, bet turpinās līdz pat Baznīcu kalnam. Tā radusies doma aktualizēt dambja tēmu, saprast tā nozīmi.
Visu rakstu lasiet 13. septembra numurā.
