„Cilvēki, kuri strādā, nerunā, viņu vietā runā darbi,” Raiņa domu intervijas sākumā piesauc Artūrs Uškāns. Joks vai nopietnība, bet labāk tiešām darbi, jo vārdos nosaukt visas Artūra nodarbošanās nav viegli: multimākslinieks, multiinstrumentālists, komponists, aranžētājs, dzejnieks, folklorists, producents, etnoroka grupas “Laimas Muzykanti” līderis. Darbu rezultātus rīt varēs dzirdēt viņa 50 gadu jubilejas koncertā dzimtajā Rēzeknē.
„Piecdesmit ir nejaušs skaitlis. Man apkārt ir cilvēki vecumā no 20 līdz 30, un nav vecuma diferenciācijas sajūtas. Nu, labi, man ir lielāka pieredze,” atzīst Artūrs. Viņam esot parādījusies mierīgāka attieksme pret jautājumiem, kas agrāk uztrauca, piemēram, cik viņš ir pazīstams sabiedrībā. „Ir sapratne, ka vienkārši jādara tas, kas patīk. Ja agrāk likās, ka nevaru darīt tāpēc, ka sabiedrība mani nezin, tad tagad es daru to, ko gribu, kaut vai tāpēc, ka mani nezin. Šīm zināšanām būtu jābūt tad, kad sāc mūziķa karjeru. Agrāk par 25 gadiem, manuprāt, nav jēgas kāpt uz skatuves. Ir, protams, talantīgi jaunieši, kas sāk agri, bet viņi arī ātri pazūd, jo nav psiholoģiski sagatavoti atpazīstamībai,” tagad uzskata Artūrs. „Laimas Muzykantos” tādu problēmu neesot, jo cilvēki māca viens otru un arī grupas līderi, klausās tādu mūziku, par kuru saprot, ka viņiem līdz tai vēl ir ļoti tālu.
Kopš mazām dienām Artūrs atceras, kā tētis spēlēja akordeonu. Pēc tam brāļiem bija sava rokgrupa. Mājās parādījās magnetofons, bija daudz rokmūzikas - „The Beatles”, „Rolling Stones”. Artūrs auga līdzi brāļu gaumei Toties mūzikas skolā gājis raibi. „Pēc gada tiku padzīts no akordeona klases. Slinks biju. Visi gudri cilvēki taču ir slinki,” smejas Artūrs. Viņš ir pateicīgs skolotājam Vitoldam Milaševičam, kurš teicis - ja mēs tādus talantus neaudzināsim, tad ko mēs vispār audzināsim? „Kad es negāju uz mūzikas skolu, viņš brauca pie manis uz mājām ar savu mašīnu, ņēma aiz čupra, meta „žigulītī” un veda uz stundām,” atceras A.Uškāns. Trakajā vecumā gribējis būt viss kas, tikai ne mūziķis. Piemēram, jūrnieks. Jo radiniece strādāja ostas krogā un stāstīja par jūrniekiem.
Visu rakstu lasiet 4. novembra numurā.
