Daugavpils teātrī 4. un 5. novembrī notiks iestudējuma „Pieci vakari” pirmizrāde, tās pamatā ir Aleksandra Volodina luga „Pieci vakari” (1959). Izrādes režisors ir Georgijs Surkovs, kurš skatītājiem pazīstams ar izrādēm „Valentīna diena”, „Viss ir viņa”, „Tumšās alejas” un „Kaija” (kopā ar Oļegu Šapošņikovu).
„Tas var šķist banāli, tomēr nekas labāks nav izdomāts, -- tā ir izrāde par mīlestību, precīzāk, par bailēm no tās trūkuma un esamības,” tā režisors raksturo iestudējumu un atzīstas mīlestībā dramaturgam A. Volodinam. Kā teica G. Surkovs, gan Volodins, gan vēl viens mūsdienu dramaturgs Ivans Viripajevs raksta par cilvēku, viņa eksistenci sadzīvē, piedāvātajos apstākļos, kas bieži vien ir traģiski, taču ikdienišķi.
„Piecu vakaru” sižets daudziem zināms pēc tāda paša nosaukuma filmas, kurās galvenās lomas tēlo Ludmila Gurčenko (Tamāra) un Staņislavs Ļubšins (Aleksandrs Iļjins). Filmā galvenā varone ir Tamāra, bet G. Surkovam „galvenākais” ir vīrieša personāžs, kurš uzskatāmi demonstrē, kā var sajaukt jēdzienus „bailes” un „mīlestība”. Iļjins ir spilgts pieauguša, bet vāja cilvēka personificējums, kurš baidās uzņemties atbildību, baidās no citu viedokļa un neprot pieņemt lēmumus. Savukārt Tamāra ir ļoti vientuļa, drāma personīgajā dzīvē viņas dvēselē radījusi milzīgu tukšumu, kuru viņa aktīvi aizpilda ar darbu, propagandu, kalpošanu sistēmai, un tādā pašā garā audzina savu krustdēlu. Par to, ka šādā situācijā tomēr ir iespējamas laimīgas beigas, skatītāji varēs pārliecināties, noskatoties izrādi. Galvenie varoņi, kuri kādreiz viens otru mīlēja, satiekas pēc septiņpadsmit gadiem.
Visu rakstu lasiet 4. novembra numurā.
