„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. aprīlis
Pirmdiena
Laine, Raimonds, Vilnis
+20.7 °C
daļēji mākoņains

Izsīkušo enerģiju atjauno zirga mugurā

Kopš Tatjana Avdejonoka iekāpa divričos, lai startētu savā mūžā pirmajās rikšotāju sacīkstēs, pagājuši vien divi gadi, bet tas jau kļuvis par ikdienas nepieciešamību. Ar rikšotāju sportu ir aizrāvies arī viņas vīrs Sergejs. Abu saimniecībā Dagdas novadā pa šo īso laika sprīdi jau izveidojies paprāvs zirgu ganāmpulks.

Ieraudzījuši saimniekus, zirgi rikšiem vien skrien pāri laukam klāt. Gluži kā uzticīgs suņuks, pakaļ visu laiku iet brūni lāsumainā Vendi, kurai vairāk par maizes gabaliņu gribas būt samīļotai. Savu mīksto purnu Sergejam kabatā cenšas iebāzt pelēcīte Galaktika ar izteiktām Latgales rikšotāju asinīm dzīslās, apkārt spriņģo Leopards un tumšās skaistules Astra un Vega. 

Izjuzdams savu pārākumu, saimniecei majestātiski tuvojas Ikars, ar kuru Tatjana izcīnījusi jau vairākas uzvaras. Sergejs stāsta, ka drīzumā no Lietuvas gaida ierodamies divgadīgo Emmu Star, ar kuru, iespējams, startēt sacīkstēs gatavosies viņš pats. 

Tatjanas vectēvs savulaik bijis govju gans kolhozā. Vecāki meiteni baidījušies laist zirgiem tuvumā, taču, kad Tatjanai palika četri gadi, vectēvs viņu uzsēdinājis zirgam mugurā, baiļu nebijis nemaz, viņa jutusies ļoti brīvi. Tas bijis zirgs vārdā Majors, kurš ļoti baidījās no automašīnām. Katru gadu vectēvam kolhozs devis citu zirgu, bet meitenes pienākumos bijis iet uz pļavu zirgam pakaļ. Viņa atzīst, ka bijusi gatava iet kaut kilometriem tālu. Seglu saimniecībā nebija, tāpēc rāpusies tāpat mugurā un aulekšojusi pa visu apkārtni.

Laukos Tatjana pavadījusi tikai vasaras brīvlaiku, bet vēlāk atgriezās Rīgā, kur dzīvoja kopā ar mammu. Šķiršanās no saviem mīluļiem vienmēr bijusi sāpīga, taču Tatjana atradusi iespēju Rīgā nodarboties ar zirgiem kādreizējā olimpiskās rezerves starptautiskās klases jāšanas sporta meistarības skolā, kur iemācījusies pareizi turēties seglos, vadīt zirgu, lēkt pāri šķēršļiem un pat ieguvusi otro pakāpi konkūrā.

Pēc pamatskolas Tatjana atgriezās dzīvot Andzeļu pagastā, lai palīdzētu vectēvam, kurš bija palicis viens. Bebrenes veterinārajā tehnikumā ieguva veterinārijas feldšera specialitāti, taču, nepaguvusi pastrādāt savā profesijā, Tatjana nodibināja ģimeni un kļuva par mammu trim bērniem. 

Visu rakstu lasiet 15. novembra numurā.