„Pļavu mājās” Ambeļu pagastā visos svētkos mastā plīvo Latvijas valsts karogs. Uz piesnigušās apkārtnes fona tas izskatās gluži kā sārta dzīvības lāse. „Kad pirms divdesmit gadiem atnācām šurp dzīvot, visas mājas apkārt bija apdzīvotas, tagad visi gluži kā ar vēju aizpūsti prom, mājas stāv tukšas, dažas izdemolētas,” saka mājas saimniece Broņislava Belkovska. Viņa liek galdā ciemiņiem pašas cepto kārtainās rauga mīklas pīrāgu, kas pildīts ar savā dārzā audzētiem puraviem un saimnieka Pāvela žāvēto gaļu. Saimniece atzīst, ka abi jau esot pensijā, bet piemājas dārzu turot dēļ fizkultūras, lai vasarā ir, ko darīt. Ziemā darba mazāk, jāpabaro vistas un seši kaķi, jāizslauc divas govis un jānodod piens. Kad bērni atbrauc, Broņislava laiku pavada virtuvē, cienastu gatavojot. Pāvels domā, ka pa ziemu būs vairāk laika, lai beidzot ķertos pie dzimtas koka apzināšanas.
Ar lielu cieņu un bijību saimnieki atritina vecu, nedaudz nodzeltējušu sarkanbaltsarkano karogu. Tas darināts no īsta vilnas audekla, vietumis izrētots ar nelieliem caurumiņiem. Pāvels lēš, ka šis karogs izgatavots pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Ilgu laiku tas plīvojis pie Rušonas pagasta Skudrīšu pamatskolas, kur par direktoru reiz strādājis Pāvela tēvabrālis Staņislavs, bet viņa sieva turpat bijusi skolotāja. Kad nāca pirmais represiju vilnis, ģimene tikusi brīdināta par iespējamo izvešanu, taču otrreiz izvairīties no represijām visdrīzāk nebūtu izdevies, tāpēc Staņislavs pieņēma smagu lēmumu – pamest dzimteni un doties ar sievu un trim bērniem bēgļu gaitās. Līdzi viņš paņēmis arī valsts karogu no skolas, lai to padomju vara neiznīcinātu. 1991. gadā, pēc 47 gadu prombūtnes svešumā, karogs beidzot atgriezās dzimtenē. Kad „dzelzs aizkars” bija kritis, Pāvela tēvs beidzot varēja apciemot savu brāli ASV un pārveda mājās sarkanbaltsarkano karogu.
Visu rakstu lasiet 17. novembra numurā.
