Kamēr vieni zemnieki likvidē vai samazina slaucamo govju ganāmpulku, pretendējot uz kompensācijām, Višķu pagasta zemnieks Sergejs Grigorjevs tieši otrādi – negrasās padoties un plāno paplašināt savu saimniecību „Veiskupiški”, kurā pašlaik ir 203 liellopi, tostarp 100 slaucamas govis. Kopš abi ar sievu Olgu sākuši saimniekot, pieaugušas apsaimniekojamās zemes platības un darba apjoms.
Protams, piena cenu kritums sāpīgi sitis arī pa „Veiskupišku” saimniecību, taču tā neesot pirmā reize. Saimnieks atzīst, ka rūdījumu guvis jau pašā sākumā, kad tikai sākuši saimniekot, jo strādājuši bez peļņas, ar vieniem zaudējumiem. Kārtējā krīze likusi aizdomāties, ko darīt tālāk. „Piena cenas nokrita par 50%. Domājām - varbūt pāriet uz citu ražošanu? Taču nolēmām, ka turēsim govis un nedaudz paplašināsim graudkopību. Agrāk audzējām graudus tikai pašu vajadzībām, bet jau divus gadus arī pārdodam. Audzējam arī teles. Faktiski darām to pašu, ko agrāk, tikai daudz vairāk,” stāsta saimnieks.
Pašlaik piena cenas cēlušās par 25 %, par litru piena saņem 28 centus (bez PVN). Pienu saimnieki nodod Jēkabpils uzņēmumam, kas tālāk to ved uz Lietuvu. „Protams, ceram, ka piena cenas celsies vēl, jo kritums no 36 līdz 18 centiem par litru ir ļoti traģisks, bet ir jāmaksā kredīti un strādniekiem algas,” saka Sergejs. Divus gadus viņiem tomēr izdevies noturēties „virs ūdens”. Sergejs atzīst, ka piena krīze valstī ir pastāvīga, cenas te ceļas, te atkal krīt. Arī gaļas cenas nav stabilas un uz rudens pusi vienmēr krītot.
Visu rakstu lasiet 25. novembra numurā.
