Viens no centrālajiem notikumiem 2018. gadā, kad Latvija svinēs savu simtgadi, būs Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kuriem kolektīvi jau intensīvi gatavojas. 2016. gada nogale un 2017. gada sākums dalībniekiem sagādāja nepatīkamas brīžus, jo uzvirmoja kaislības ap lieluzvedumu „Māras zeme”.
Saskaņā ar svētku režisoru ieceri, 15 000 dalībnieku vienlaikus uzstāsies uzvedumā „Māras zeme” vienādos jaunos tērpos. Auduma iegāde Ķīnā bija pilnībā jāapmaksā pašvaldībām, savukārt par šūšanu jāparūpējas kolektīviem pašiem. Šī iniciatīva izraisīja plašu rezonansi kultūras jomā. Latvijas pašvaldību savienība izteica savu protestu, uzskatot, ka viens tērps izmaksās aptuveni 150—200 eiro. Pēc Latgales plānošanas reģiona aplēsēm, visu tērpu šūšana Latgales pašvaldībām izmaksātu 200 000 eiro. Daudz jautājumu izraisīja arī diskusija par to, kā šos vienādos tērpus izmantot vēlāk, kad svētki būs pagājuši.
Nepieciešamība ietērpt visus uzveduma „Māras zemes” dalībniekus jaunos un vienādos tērpos tika skaidrota tādējādi, ka šāds apģērbs simbolizēs 12.—13. gadsimta un Viduslaiku Latviju. Šādu skaidrojumu avīzei „Kurzemnieks” sniedza Nacionālās kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa.
24. janvārī M. Alpa LTV „Rīta panorāmā” paziņoja, ka diskusija par jauniem tērpiem ir izsmelta un vairs nav dienas kārtībā, tos neizmantos, pašvaldībām nebūs jāuzņemas finansēšana, tamlīdzīgus jautājumus risinās svētku budžeta ietvaros. Eksperte atzīmēja, ka kaislības ap dziesmu un deju svētku iekšējiem jautājumiem virmojušas vienmēr, parasti tās saistītas ar obligāto repertuāru.
Visu rakstu lasiet 27. janvāra numurā.
