Trešdaļu kūdras substrātu, ko izmanto Eiropas Savienības valstu dārzkopji, tiek izgatavota no Latvijā iegūtas izejvielas. Kūdras purvu izstrāde ir viens no biznesa veidiem, kas Latvijā kļūst aizvien populārāks.
Kūdras purvi tika izstrādāti arī padomju laikos, taču tālaika uzņēmumiem šai ražošanai bija otršķirīga nozīme. Daugavpils novadā, Gerlaku purvā, darbi notika jau padomju laikos, savukārt par uzņēmējdarbības veidu kūdras ieguva kļuva 2000. gadu sākumā. Uzņēmuma „Meliors Krauja” valdes loceklis Antons Soms pastāstīja, ka sākotnēji neuzskatīja kūdras purvu izstrādi par nopietnu nodarbošanos: „Kūdras purvus izstrādāja gadu desmitiem, un tikai deviņdesmitajos gados tas kļuva par biznesu. Ideju mums parādīja lietuvieši, bet viņi, savukārt, noskatīja to pie vāciešiem. Tie ir milzīgi, bezgalīgi resursi.”
Gerlaku purvā uzņēmums iegūst divu veidu izejvielas – gabalkūdru un frēzkūdru. Gabalkūdru izgriež 40x20 cm ķieģelīšu formā un pēc tam žāvē saulē. Otru veidu – frēzkūdru, putekļu veidā vāc speciāla mašīna. Visi izejvielu veidi tiek eksportēti – uz Vāciju, Itāliju, Nīderlandi. No Latgales kūdras šajās valstīs ražo substrātus augļu un sakņu dārziem, kuri tālāk ceļo uz Saūda Arābiju.
Purva tehnoloģijas
Lielākā daļa purvu Latvijā pieder valstij, un tikai pavisam nedaudz atrodas privātīpašumā. Lai iegūtu purva izstrādes tiesības, jāuzvar konkursā. Uzņēmums „Meliors Krauja” pirms vairāk nekā desmit gadiem uzvarēja šādā konkursā un noslēdza nomas līgumu uz 25 gadiem. „Lai uzvarētu konkursā, jāpierāda, ka ir darba pieredze šajā jomā, tehnika, nepieciešamas zināšanas un daudz kas cits. Jāsaprot, ka pirms kūdras ieguves uzsākšanas purvs ir tam jāsagatavo, un šis process prasa 3—5 gadus. Izņemot savas investīcijas, nomas maksu, jāmaksā arī dabas resursu nodoklis,” stāsta A. Soms.
Kūdras lauks ir gluds, ik pēc 20 metriem to sadala speciāli kanāli, kuru dziļums ir līdz 2 metriem, tie ir lielas meliorācijas sistēmas daļa. Darbu vadītājs Mihails Baško stāsta: „Visi kanāli pastāvīgi jātīra. Mēs to darām gandrīz katru gadu. Tas prasa laiku, taču, ja nebūs labas ūdens novadīšanas sistēmas, kūdras ieguva būs apgrūtināta.”
Roku darbs purvos
Tehnoloģijas purvos tiek izmantotas maksimāli, taču neiztikt arī bez roku darba. Divas līdz trīs reizes sezonā jāpārkrauj gabalkūdra, lai tā izžūtu, to varētu iekraut un piegādāt pasūtītājam. Darbu sezona purvā ir īsa – 2—3 mēneši. Daudz kas atkarīgs no laika apstākļiem, lai varētu droši iegūt Latvijas „zeltu”. Taču darbi notiek visu gadu. Pērn „Meliors Krauja” Gerlaku purvā ieguva aptuveni 11 000 kubikmetru kūdras.
Gerlaku purvs ir vienīgais kūdrājs Daugavpils novadā. Vēl kūdru iegūst arī Ludzas novadā. Vieni no pirmajiem reģionā kūdras ieguvi uzsāka Aknīstē. Liels komplekss darbojas Līvānos, tur nodarbojas ne tikai ar kūdras ieguvi, bet arī ražo substrātu.
Purvam kā biznesa projektam ir jēga, ja kūdras slāņa dziļums nav mazāks par 2 metriem, bet izstrādes teritorija ir vismaz 25 hektāri.
Uzziņai
95% Latvijas purvos iegūtās kūdras eksportē
10% Latvijas teritorijas aizņem purvi, tostarp 4% notiek kūdras ieguve. Puse Latvijas purvu ir neskarti dabas veidojumi
Latvijā ir 0,4% pasaules kūdras rezervju
2017. gada sākumā kopējā kūdras ieguves platība ir 26 tūkstoši hektāru
Latvijas kūdras ražotāju asociācijā ir 22 locekļi, tie iegūst 80% Latvijas kūdras
Latvijā ar kūdras ieguvi nodarbojas aptuveni 50 uzņēmumi
2015. gadā kūdras ieguves uzņēmumi valsts budžetā iemaksāja nodokļus 19,5 miljonu eiro apmērā
Nozarē strādā 2038 cilvēki. Vasarā, kad izejvielu ieguve ir visintensīvākā, -- vairāk nekā 3000 cilvēku
Avots: Latvijas kūdras ražotāju asociācija
MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU
Komentāri