Savdabīgi unikāla ir katra vieta. Ir vajadzīgs tikai cilvēks, kurš prot aizraujoši stāstīt par sava novada vēsturi. Šajā ziņā Medumu pagastam ir paveicies. Miropija Petkune, Medumu pamatskolas vēstures skolotāja, pēta novada pagātni, nodod zināšanas bērniem, bet skolas muzejā, kura ekspozīcijas var sacensties ar daudziem citiem muzejiem, var aptaustīt pagātni ar rokām un vieglāk apgūt materiālu.
Skola ir viens no ciemata un arī pagasta centriem. Vēl pirms dažiem gadiem tā bija vidusskola, pašlaik – pamatskola, tajā mācās aptuveni 70 bērni. Neskatoties ne uz ko, skolā ir savs muzejs ar četrām ekspozīciju zālēm. Tam nav oficiāla statusa, bet muzeja materiālus aktīvi izmanto skolas audzēkņi, turklāt ne tikai vēstures stundās.
Muzeja galvenā pārzine ir Miropija Petkune, un, iepazīstoties ar skolotāju, pirmais jautājums ir par viņas vārdu: „Tas ir vecticībnieku vārds. Vecticībniekiem bija kalendāri, pēc kuriem noteiktās dienās varēja dot šādu vārdu. Mani vecāki nebija izņēmums. Viņi atvēra kalendāru, un tajā bija – Marija, Varvara, Miropija. Ģimenes bija milzīgas, daudz Varvaru un Mariju, bet Miropijas nebija. Taču es nebēdājos, ka man tāds vārds. Uzreiz ir iemesls iepazīties un parunāt. Arī tēvam bija vecticībnieku vārds Avtonoms, tātad es esmu Avtonoma meita, gluži kā autonoma republika. Bērni nespēj izrunāt, tāpēc, kad sāku strādāt, sauca vienkārši – par Miru vai Miru Antonovnu, bet tagad vienkārši – skolotāja.”
Visu rakstu lasiet 13. jūnija numurā.
