Modernajā pasaulē vēlēšanās sasniegt cilvēka un dabas harmonisku līdzāspastāvēšanu ir ļoti liels retums. Taču dažkārt pats laiks rada apstākļus, kuros, cits citam netraucējot, var dzīvot gan cilvēki, gan savvaļas dzīvnieki. Spilgts šādas līdzāspastāvēšanas piemērs ir Daugavpils cietoksnis, kur cieši blakus dzīvo sikspārņi, putni, eži, visdažādākie kukaiņi un vairāk nekā tūkstotis cilvēku.
Sikspārņu centra pārstāvji un Daugavpils Universitātes biologi pastāstīja „Latgales Laikam” par Daugavpils cietokšņa unikālo bioloģisko daudzveidību. Kā izrādījās, mūsu pilsētai ir, ar ko lepoties, un ko aizsargāt.
Rokspārņi un senie vairogvēži
Reti un īpaši aizsargājami cietokšņa faunas pārstāvji ir sikspārņi (ūdeņu naktssikspārnis, dīķu naktssikspārnis, Branta naktssikspārnis, ziemeļu naktssikspārnis un brūnais garausainais sikspārnis) un pavisam sīciņi posmkāji – parastie vairogvēži. Par šiem, tāpat kā par daudziem desmitiem citu dzīvnieku, var uzzināt Sikspārņu centrā, kuru 2015. gadā izveidoja Māris Grunskis un Viktors Gallers.
„Centra ideja man radās jau sen,” stāsta M. Grunskis, „pēc tam piebiedrojās Viktors, kurš palīdzēja to realizēt. Svarīgu atbalstu mums sniedz Latgales zoodārzs un DU, pirmām kārtām – biologs Ainārs Pankjāns. Idejas būtība -- informēt un izglītot sabiedrību, un, veicot šos pasākumus, -- aizsargāt dzīvniekus cietoksnī un ārpus tā.”
Jau daudzus gadus cietoksnī mitinās otra lielākā ziemojošā sikspārņu kolonija Baltijā. Latvijas apstākļos rokspārņu ziemošana iespējama tikai pazemē, kur no decembra līdz aprīlim saglabājas stabila temperatūra no 0 līdz +8 grādiem. Lai gan sikspārņi šiem mērķiem var izvēlēties alas, pagrabus un citas pazemes būves, tie milzīgā skaitā labprātāk ziemo Daugavpils cietokšņa kazemātos.
„Iepriekšējos divos gados ievērojami palielinājusies Sikspārņu centra ekspozīcija un aprīkojums, kā arī iegūtas plašākas zināšanas,” saka Viktors Gallers, „mēs rīkojam nakts ekskursijas, stāstām par sikspārņiem un vietējo barības ķēdi Nikolaja vārtu kreisajā spārnā, uzstādām stendus lielu pasākumu laikā cietoksnī. 2016. gadā mēs organizējām 25—30 dienas un nakts ekskursijas. Tiesa, šādos pasākumos vienmēr jārēķinās ar to, ka sikspārņus var arī nesastapt, jo tie ir ļoti piesardzīgi dzīvnieki.”
Citi, tikpat piesardzīgi dzīvnieki, kuri mīt grāvjos pie cietokšņa vaļņiem, ir vairogvēži (Lepidurus apus). Tā ir pavisam sīka (no 2 līdz 12 cm) visēdāja radība, kura parādījusies uz Zemes aptuveni pirms 220—300 miljoniem gadu, t. i., vienlaikus ar dinozauriem. Pašlaik vairogvēži tiek uzskatīti par vienu no vissenākajām sugām, kādas mīt uz planētas.
„Vairogvēži ir aizsargājami dzīvnieki daudzās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā,” atbild biologs Ainārs Pankjāns, „beidzamajos gados Latvijā tie atklāti tikai divās vietās – Zemgalē un pie mums, cietoksnī.”
Neskatoties uz plašu izplatību un dzīvotspēju, vairogvēži joprojām ir maz izpētīti. Tāpēc šajā ziņā cietoksni var uzskatīt par unikālu areālu pētniecībai.
Izglītība un ekotūrisms
Sikspārņu centra pārstāvji uzskata, ka Daugavpils cietokšņa ekoloģiskā daudzveidība var kļūt par pilnvērtīgu tūrisma produktu vienlīdz ar vēsturi un mākslu. To apliecina ne tikai interese par nakts ekskursijām, bet arī pilsētas pašvaldības atbalsts, no kuras centrs saņem Sabiedrisko organizāciju atbalsta fonda līdzekļus.
„Mums ir lieli nākotnes plāni,” stāsta Māris Grunskis, „mēs redzam, cik mūsdienu cilvēkam ir svarīgi aptaustīt un izmēģināt visu, kas tiek piedāvāts ekspozīcijā. Tāpēc mēs gribam attīstīt interaktīvo virzienu – iespēju iejusties sikspārņa „ādā”. Tā kā mums tagad ir ultraskaņas detektori, mēs vēlamies izveidot kaut ko līdzīgu labirintam – cilvēkam tas būs jāiziet aizsietām acīm un nepieskaroties sienām.”
Savukārt Ainārs Pankjāns uzsver „zaļo” aktīvistu lomu šādu centru darbā. „Biologu, ekologu un citu izglītotu cilvēku galvenais uzdevums ir atgādināt un norādīt cilvēkiem uz dabas trauslo līdzsvaru,” uzsver pētnieks, „ja mēs savu darbu darām labi, cilvēki sāk pamanīt savā tuvumā daudz interesantu radību. Plašs redzesloks – tas ir ne tikai labums dzīvniekiem, bet arī interesanta dzīve!”
Sīkāku informāciju par Sikspārņu centra darbību var saņemt mājas lapā www.siksparni.lv vai pa tālruni +371 20127472. Centra darbiniekiem periodiski vajadzīgi brīvprātīgie, tāpēc visi interesenti var dot savu ieguldījumu tā attīstībā.
MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU
