Šodien teju katrs daugavpilietis spēj pateikt, kur atrodas Latgales Centrālā bibliotēka (LCB). Daudzi pilsētnieki regulāri izmanto LCB un tās filiāļu pakalpojumus. Taču kādreiz pilsētā bija daudz atsevišķu bibliotēku, kas atradās neaprīkotās telpās, zaudēja savus grāmatu fondus ugunsgrēkos, tika slēgtas un atvērtas no jauna.
LCB vadītāja kopš 1999. gada ir Jeļena Šapkova, kura 1990. gadā pēc augstskolas absolvēšanas atnāca strādāt uz pilsētas galveno bibliotēku par bibliotekāri.
Bibliotēkas pagātne glabā noslēpumus
„Mēs jau paveicām lielu darbu un turpinām izzināt bibliotēkas vēsturi, pāršķirstot veco avīžu sējumus, vēršoties arhīvos un pētot citus avotus. Mēs nolēmām par bibliotēkas dibināšanas gadu uzskatīt 1937. gadu. Tieši pirms 80 gadiem Daugavpils pilsētas pārvalde palūdza Daugavpils Latviešu biedrībai un Daugavpils Skolotāju biedrībai nodot savas bibliotēkas pārvaldes pārziņā, lai uz to pamata izveidotu bezmaksas publisku bibliotēku,” stāsta LCB vadītāja un uzsver, ka mūsdienās LCB turpina priekšteču iesākto darbu.
LCB ne uzreiz sāka darboties Vienības nama telpās. Savā laikā bibliotēka atradās vairākās vietās, nomainīja daudzas adreses, piemēram, 1937. gadā bibliotēka bija diezgan šaurās un nepiemērotās telpās Raiņa ielā 101, pēc tam – Imantas ielā 8. Tikai vēlāk sākās pārrunas par to, lai bibliotēka tiktu pārcelta uz Vienības namu. Uzzināt precīzu pārbraukšanas datumu pagaidām nav izdevies, taču pētījums turpinās.
Neraugoties uz ierobežoto platību, bibliotēka lepojas ar savu vietu Vienības namā. „Ideālāku vietu pašā pilsētas centrā nav iespējams atrast,” ir pārliecināta Jeļena Šapkova.
Kādreiz tika izstrādāti pilsētas pārvaldes apstiprināti bibliotēkas lietošanas noteikumi, kuros precīzi bija aprakstīts, kā reģistrēties, pierakstīties bibliotēkā un cik var izņemt grāmatu. Bija arī diezgan interesanti punkti, piemēram, ja bibliotēkas lietotājs saslima ar kādu lipīgu slimību, viņa pienākums bija ziņot par to bibliotekāram, lai tas savukārt dezinficētu grāmatas, kuras bija ņēmis lasītājs.
Bibliotēka ir piedzīvojusi dažādus laikus, tostarp arī Otro pasaules karu, kad tika iznīcināts liels grāmatu skaits. Uz ēkas, kurā toreiz atradās bibliotēka, nokrita bumba. Izcēlās ugunsgrēks, kurā sadega faktiski viss bibliotēkas fonds, vairāk nekā 40 000 grāmatu. Pēc noraksta, saglabājās tikai 655 grāmatas. Pēc šī nelaimes gadījuma pilsētas iedzīvotāji tika aicināti ziedot grāmatas bibliotēkas fonda atjaunošanai un papildināšanai. Aicinājumam atsaucās daudzi cilvēki no visas Latgales, kas ļāva dažu mēnešu laikā savākt ap 22 000 grāmatu. Starp saziedotām grāmatām bija daudz bērnu literatūras, tāpēc apmēram ap to laiku tika izveidota bibliotēkas bērnu literatūras nodaļa.
„Mūžīgais” remonts un patīkamās rūpes
Latgales Centrālā bibliotēka ir Daugavpils galvenā publiskā bibliotēka, tāpēc tās statuss un lasītāju skaits nosaka būt ērtai, pieejamai un atbilstoši iekārtotai apmeklētājiem un darbiniekiem. 2007. gadā Daugavpils pilsētas dome nolēma piešķirt bibliotēkai arī otrā stāva telpas, kur agrāk atradās Centrālais universālveikals. Tas bija ļoti veiksmīgi, jo vēsturiski bibliotēkas telpas robežojās ar kādreizējā universālveikala telpām, līdz ar to tās apvienot bija diezgan viegli.
Tolaik tika īstenota valsts finansētā programma, pēc kuras Vienības nams varēja saņemt līdzekļus ēkas rekonstrukcijai kā vēsturisks piemineklis, stāsta LCB vadītāja. Rezultātā par valsts līdzekļiem un pašvaldības līdzfinansējumu izdevās veikt kvalitatīvu ēkas remontu un labiekārtot bibliotēkas otro stāvu. Dienas laikā tikai caur šo stāvu iziet ap 300 līdz 400 bibliotēkas apmeklētāju, un arī pēc deviņiem gadiem telpas, mēbeles un iekārtojums ir teicamā stāvoklī.
Otrais vērienīgo remontdarbu etaps bija lifta ierīkošana un kāpņu rekonstrukcija. „Bibliotēka atrodas četros stāvos, ko apvieno diezgan stāvas kāpnes. Starp mūsu lasītājiem ir ļoti daudz vecāka gadu gājuma apmeklētāju, kuriem grūti pārvietoties, kā arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Tāpēc pēc lifta ierīkošanas mēs saņēmām daudz pateicības vārdu,” stāsta Jeļena Šapkova.
Pēc tam nāca finansu krīze, un visiem, tostarp arī bibliotēkai, nācās savilkt jostas. Tika pieņemts lēmums koncentrēties uz filiālēm. Neraugoties uz finansiāli grūtiem laikiem, katru gadu kaut kas tika remontēts vai labiekārtots. Šajā laikā ir izdevies no avārijas stāvokļa ēkām Grīvā un Jaunajā Forštatē pārcelt bibliotēkas filiāles uz 6. un 16. vidusskolu. Jaunajās bibliotēku telpās tika veikts kvalitatīvs remonts, nopirkts nepieciešamais aprīkojums. Ruģeļu mikrorajonā tika atvērta absolūti jauna, kompakta un, kā izrādījās, lasītāju pieprasīta bibliotēkas filiāle.
„Šogad sākām remontdarbus mūsu lielākajā bibliotēkas filiālē – Jaunbūvē. Bibliotēka atrodas biezi apdzīvotā mikrorajonā, kur ir daudz mācību iestāžu un bērnudārzu. Te remonts netika veikts jau ilgus gadus. Mēs plānojam bibliotēkas filiāli izvietot ēkas divos stāvos, izveidot ērtu ieeju ar ierīkotu pandusu. Jau ir aprīkota jaunā periodikas zāle. Bibliotēkas pirmajā stāvā izveidota zāle ar mobiliem plauktiem, kas ļauj būtiski ieekonomēt zāles platību, jo bibliotēkas fonds patstāvīgi pieaug.
Kļuva skaidrs, ka kapitāls remonts vajadzīgs arī Centrālajā bibliotēkā, jau piešķirti līdzekļi trešā stāva tehniskās specifikācijas dokumentu izstrādei. Šajā stāvā paredzēts izveidot labu daudzfunkcionālu telpu dažādiem pasākumiem, mācībām, kā arī personāla telpu,” stāsta LCB vadītāja.
Digitālo tehnoloģiju laikmets
Mīts par to, ka publiskās bibliotēkas ir pagātne, nav atbilstošs īstenībai. Iestāde attīstās, pielāgojas mūsdienu laika prasībām. Pēc 2016. gada statistikas datiem, LCB filiālēs tika reģistrēti 15 000 bibliotēkas lietotāju, tostarp 6000 bērnu līdz 18 gadiem.
Bibliotēkas apmeklētāju liela daļa ir bērni. Šai lasītāju auditorijai tiek veltīts daudz uzmanības, jo bibliotēkas lasītājs jāaudzina kopš bērnības. Pēc Jeļenas Šapkovas domām, bērna ceļam uz bibliotēku jākļūst par pašsaprotamu lietu. „Mēs ne tikai cenšamies ieinteresēt savu lasītāju ar grāmatām, bet arī organizējam daudzus pasākumus, tematiskas izstādes un tikšanās. Galvenais mērķis – lai bērni nākotnē turpinātu apmeklēt bibliotēkas. Lasošs cilvēks ir domājošs cilvēks.”
Protams, bibliotēkas daudz strādā arī ar vecākiem apmeklētājiem, piemēram, studentiem un vidusskolēniem, kuriem tiek nodrošināts ērts darba laiks, iekārtojums un nepieciešamie materiāli. Daudziem apmeklētājiem vienkārši patīk lasīt, un viņi nāk pēc grāmatām. Bibliotēkas jau sen kļuva par daudzfunkcionāliem centriem, nevis tikai vietu, kur izsniedz grāmatas. „Diemžēl par bibliotēku daudziem ir saglabājies iepriekšējo gadu priekšstats – ar putekļiem klāti grāmatplaukti un „pelēkas” tantes pie galdiem. Mēs esam pilnīgi citādi, un par to vēlamies pastāstīt cilvēkiem. Ja citēt manu kolēģi, Rīgas Centrālās bibliotēkas vadītāju Dzidru Šmiti, tad bibliotēka mūsdienās – tā ir vienīgā vieta, uz kurieni cilvēks var atnākt, mājās aizmirstot naudasmaku, un būt drošs, ka te saņems nepieciešamo pakalpojumu. Bibliotēku likums nosaka, ka mūsu sniegtie pakalpojumi apriori ir bezmaksas. Ko tur liegties, uz mūsu bibliotēku dažreiz nāk tāpat vien sasildīties,” pārliecina LCB vadītāja.
Atbilstoši MK noteikumiem pašvaldībām ik gadu jānodrošina ne mazāk kā 0,43 euro par vienu pašvaldības iedzīvotāju grāmatu fondu komplektācijai. Bibliotēka pati seko grāmatniecības jaunumiem, kā arī interesējas par lasītāju vēlmēm. Ņemot vērā Latgales iedzīvotāju nacionālo sastāvu, LCB fondā ir daudz grāmatu latviešu, krievu un angļu valodā.
Skaitļi
- LCB grāmatu fondu veido apmēram 198 000 vienību; fonds regulāri tiek papildināts.
- LCB filiālēs strādā 48 bibliotekāri un 15 tehniskā personāla darbinieki, grāmatveži u. c.
