Pērn Ludzas novada pašvaldība uzsākusi vērienīgu projektu, ko plāno veltīt Latvijas simtgadei – būvēs Gaismas dārzu. Sabiedrībā gan šis projekts tiek vērtēts divējādi – vieni atbalsta jauna kultūras objekta parādīšanos pilsētas teritorijā, bet citi uz to raugās ar skepsi.
Projekta „Gaismas dārzs Ludzai” īstenošana aizsākās jau pērn septembrī, piesaistot valsts budžeta finansējumu 68 956 eiro apmērā no Vides aizsardzības fonda aktivitātē „Latvijas vides un dabas vērtību cildināšana, godinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi”. Pašvaldības ieguldījums būs ap 7000 eiro. Objekta būvniecība notiek Krāslavas ielā 4a, kur vēl pērn bija purvs un nekopta pilsētas teritorija. To pabeigt plānots līdz šā gada 30. septembrim. Projekta partneri ir Ludzas, Kārsavas, Ciblas un Zilupes novada pašvaldības.
Projekta īstenotāji iecerējuši, ka Gaismas dārzs vienos četras Latgales pašvaldības senču tradīciju saglabāšanā un kopšanā, cildinot Latvijas dabas bagātību un godinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi un Ludzas pilsētas jubileju.
Gaismas dārzā plānots iestādīt Latvijas dabai raksturīgus kokus un krūmus, organizēt gadskārtu svinības, tādejādi iesaistot dabas, kultūras vērtību un tradīciju saglabāšanā plašāku sabiedrību.
Gaismas dārza kopējā platība nepārsniegs divus hektārus. Ausekļa formā tiks iestādītas 8 koku alejas, izvietoti arī informatīvie pieturas punkti, kur apmeklētāji varēs smelties zināšanas par latviešu ticējumiem un folkloristikas zīmēm.
Projekta aprakstos teikts, ka Gaismas dārzs tiek veidots kā vides objekts, bet ar īpašu enerģētiku--dabas spēku, kas mudina cilvēkus dzīvot saskaņā ar dabas likumiem. Šī vieta ir iecerēta kā pastaigu vieta ludzāniešiem, apskates objekts tūristiem, kā arī īpaša vieta jaunlaulātajiem kāzu dienā, jo Gaismas dārzs tiek pozicionēts kā vieta, kur tiks rīkoti ģimeniski pasākumi.
Ludzas novada pašvaldības Attīstības un nekustamā īpašuma nodaļas projektu vadītāja Ilona Mekša atzīst, ka Gaismas dārzs ir iesākums kaut kam lielam, paliekošam, jo tā ideja ir izveidot vietu, kur ikviens – gan tūristi, gan vietējie - var atstāt dāvanu pilsētai, piemēram, iestādīt koku. Projekts paredz 2 ha lielajā teritorijā tikai ierīkot dārzu, bet koku stādīšana atstāta iedzīvotāju ziņā. Kopumā degradētā teritorija šajā vietā ir 7 ha liela un atstāj nelāgu iespaidu par pilsētu, skaidro Ilona. Šobrīd Ludzas novada pašvaldībai ir ideja arī sakārtot pludmales zonu pie upītes, ierīkot bērnu laukumiņu un rīkot gadatirgus šajā pilsētas teritorijā.
Pašu ludzāniešu domas par jauno projektu atšķiras. Par Gaismas dārza izveidi Krāslavas ielā 4a ļoti skeptiski atsaucas divas ludzānietes, kuras dzīvo šajā pilsētas apkaimē. Svetlana apgalvo, ka agrāk šis Ludzas nostūris bija ļoti kluss un netraucēts, tā kā dzīvojamās mājas atradās gandrīz mežmalā, un tagad, iespējams, iedzīvotāji tiks traucēti ar tūristu radīto troksni. Savukārt Jevģēnija uzsver, ka viņas kaimiņiem tika atņemta iespēja uzturēt dārzu ar ļoti labu melnzemi.
Ludzāniete Anna, kura dzīvo pilsētas centrā, uzskata, ka Ludza tāpat ir zaļa pilsēta un neviens no pilsētas centra neies uz turieni pastaigāties, jo īpaši veci un slimi cilvēki: „Uz turieni varēs aizbraukt tikai tūristi un tie, kam ir mašīnas.” Anna domā, ka prātīgāk būtu ieguldīt šīs milzīgās summas ceļu remontā. Šāda dārza nepieciešamību ludzāniete neizprot, vienīgi ir priecīga, ka Ludzā būs par vienu purvu mazāk.
Jaunāka gadagājuma ludzāniete Linda ir priecīga par to, ka Ludza turpina sevi pozicionēt kā vecākā Latvijas pilsēta un kopj savas tradīcijas, un tagad tūristi varēs aplūkot ne tikai Ludzas pilskalnu, bet arī Gaismas dārzu. Arī viņas vienaudze Ērika pozitīvi vērtē Gaismas dārza būvniecību. Ērikas mamma, kura strādā par grāmatvedi, esot skaidrojusi, ka finansējumu projekta būvniecībai var piesaistīt tikai ar norunu, ka tas netiks veidots pilsētas centrā, bet gan tikai nekoptā zemes apgabalā. Par to, kāds izskatīsies Gaismas dārzs meitenēm nav ne jausmas, taču attālums no pilsētas centra viņas nenomāc, jo pilsētas teritorija neesot nemaz tik liela.
Projekta vadītāja Ilona Mekša piekrīt, ka ludzāniešu uzskati par šāda projekta nepieciešamību pilsētā atšķiras, iespējams, tam par iemeslu ir sarežģītā ekonomiskā situācija, kad cilvēki vairāk domā par praktiskām lietām, vai arī cilvēkiem pietrūkst informācijas un viņuprāt projekta īstenošanai piešķirtā nauda varētu tikt izlietota citiem mērķiem, piemēram, parka celiņu remontam, pabalstiem u.tml. Viņa uzsver, ka noteikti tiktu rakstīti projekti, lai sakārtotu parku, stadionu „Vārpa” un Lielā Ezerkrasta ielu, ja vien pašvaldībai būtu iespēja, jo darāmā pilsētā ir daudz, bet pagaidām neesot tādu projektu konkursu. Šobrīd esot izvēle - sakārtot aizaugušu, pārpurvotu teritoriju vai arī to nedarīt. Viņasprāt ir jāizmanto iespēja piesaistīt pilsētai finansējumu, jo no tā ir atkarīga arī vietējo iedzīvotāju labklājība.
Evelīna Oščenkova
