Darbu atstājis Rēzeknes slimnīcas ilggadējais galvenais ārsts, narkologs Jāzeps Korsaks, kurš šajā amatā strādāja no 1994. gada 4. maija.
It kā brīvprātīgi, tomēr, kopš pēdējos astoņos gados Saskaņas centra vadītajā Rēzeknes pašvaldībā, vismaz trešā daļa pašvaldības un tās iestāžu speciālisti nav spējuši sadarboties ar esošo varu, par ko liecina arī darba ņēmējiem labvēlīgi tiesu spriedumi.
Jāzeps Korsaks:„Lēmumu par aiziešanu pieņemt bija grūti, vairākus mēnešus pārdomāju. Jo gribas daudz ko mainīt un darīt, bet jūti, ka tas viss kā pret sienu, vadība māj ar galvu un visam piekrīt, bet nekas jau nenotiek. Pirmajā vietā šobrīd slimnīcā ir finansējums, bet darbinieks un pacients nav prioritāte. Varbūt arī tāpēc pacientu sūdzību skaits pēdējā laikā ir palielinājies.Kāpēc ieguldīt enerģiju un radikāli rīkoties? Šobrīd Rēzeknes slimnīcā ilgstoši ir pieci pienākumu izpildītāji, kuri vada nodaļas. Sarunās ar nodaļu vadītājiem par uzlabojumiem, turpmākajiem darbiem es jūtu, ka darbiniekiem nav motivācijas. Tas tiek pamatots ar reorganizācijas nepieciešamību. Bet reorganizācija jau vairākus gadus nenotiek.”
Kā vienu no iemesliem Jāzeps Korsaks min darba nenovērtēšanu. Daudzi ārsti pamet darbu arī nesakārtotā koplīguma dēļ, kurš paredzētu darba apstākļu uzlabojumu. Medicīnā reformu nepieciešamība vai to priekšnojautas valstī ir nebeidzams process, par to liecina ārstu streiki, jaunu apmaksas sistēmu ieviešana, diskusijas par obligāto veselības apdrošināšanu.
Protams, arī Jāzeps Korsaks atzīst, ka no valsts ir atkarīga ārstniecības jomas attīstība, ”tomēr tikpat būtiska loma ir pašvaldībai un arī iestādes mediķu kolektīvam. Kaut vai piemērs par Alūksnes slimnīcu, kuru gribēja iznīcināt, bet mediķi un slimnīcas kolektīvs uzstājās pret un vietējā ārstniecības iestāde palika. Tas liecina, ka šeit netiek izmantots cilvēku potenciāls, nav kolektīvā darba, un tas atbaida jaunos speciālistus uzsākt pastāvīgu darbu Rēzeknē.”
