Jau trešo gadu pēc kārtas Latgaliešu kultūras biedrība (LKB) sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA) un Latgales novadu pašvaldībām septembrī godina Latgales novada izcilākos skolotājus, pasniedzot tiem balvu, kas nosaukta arī izcila skolotāja – Latgales pirmās Atmodas darbinieka, Rēzeknes Skolotāju institūta ilggadēja direktora, monsinjora Nikodema Rancāna vārdā. Šoreiz balvas pasniegšanas ceremonija noritēja 24. septembrī Viļānu novada kultūras namā.
“Skolotājs ir tas cilvēks, kas audzinājis gan ministru, gan strādnieku, gan izcilu basketbolistu, ar kuru lepojas visa Latvija, kas līdz ar ģimeni liek pamatus skolēna personībai. Tomēr vēl joprojām šis skolotāja darbs netiek pienācīgi novērtēts, tāpēc mēs arī iedibinājām šo balvu, ” – atklājot pasākumu, uzsvēra LKB valdes priekšsēdētāja Līvija Plavinska. Šogad bija saņemts rekordliels skaits pieteikumu – 30, kas liecina, ka Latgalē ir daudz skolotāju, kuri ir pelnījuši atzinību par kaut ko īpašu, kas ir izteikts balvas nominācijās, gandrīz katrā no tām tiek pasniegtas divas balvas – lielā un mazā, kas ir žūrijas specbalva.
Nominācijā “Par mūsdienīgu un radošu pieeju skolēnu darba tikuma audzināšanai un amatu apmācībai” šoreiz tika pasniegta tikai viena balva, bet tā bija īpašam cilvēkam. Paša darināto sudraba pakavsaktu saņēma Rēzeknes novada Maltas vidusskolas skolotājs Rihards Ciblis, kas visus trīs gadus ir balvas autors. “Es šo rotu gatavoju ar gaišām domām par visu labo, kas ir skolotāja amatā, es to izdaiļoju ar Dieva zīmēm, lai sudraba spožums ir jūsu acīs un Dieva svētība jūsu darbam,” – saņemot balvu teica Rihards Ciblis. Jau daudzus gadus viņš Maltas vidusskolā vada rotu kalšanas studiju, kurā dažādu tautību bērniem tiek ne tikai iemācītas rotkalšanas iemaņas, bet arī latviskā – latgaliskā dzīves ziņa. R. Ciblis ir arī mācību grāmatas autors (izdota 2003. gadā). “Diez vai Latvijā vēl ir kāda cita skola, kurā apmāca rotkalšanai. Šajās nodarbībās es saņemu visu latgalisko, jo mūsu skolā nav latgaliešu valodas nodarbību,” – pirms pasākuma sagatavotajā video teica viens no Riharda Cibļa audzēkņiem, Aleksandrs.
Arī nākamajā nominācijā – “Par veiksmīgāko jaunā pedagoga debiju” ar lielo balvu tika godināta Rēzeknes novada pārstāve – Kaunatas vidusskolas mājturības un vizuālās mākslas skolotāja Līga Ūzulnīce. Viņa Kaunatas vidusskolā strādā ceturto gadu, māca arī tehnisko grafiku un audzina pagarinātās dienas grupiņu. Viņai balvu pasniedza Jolanta Borīte, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve, uzsverot, ka uz tādiem lieliskiem cilvēkiem kā Līga, var pilnā mērā attiecināt Latvijas simtgades moto: “Es esmu Latvija”.
Šajā nominācijā specbalvu saņēma vēl viena jauna pedagoģe, Balvu profesionālās un vispārizglītojošās skolas skolotāja Aiga Jansone.
Visvairāk pieteikumu – 12 — bija nominācijā “Par inovācijām un mūsdienīgu pieeju izglītības procesā”. Te lielo balvu no Saeimas deputāta Alda Adamoviča rokām saņēma Dagdas vidusskolas matemātikas skolotāja Aija Babre, kas saviem skolēniem atrod veidu, kā matemātiku mācīt interesanti un aizraujoši.
Specbalvas šajā nominācijā tika piešķirtas divas – Viļānu vidusskolas skolotājai Nellijai Gudai un Līvānu novada Rudzātu vidusskolas vēstures skolotājam Ēvaldam Kārklim. Kā inovācijām bagāti un radoši skolotāji tika atzīmēti arī Baltinavas Mūzikas un Mākslas skolas skolotāja Marija Bukša, Ludzas PII “Rūķītis” skolotāja Vija Pavlovska, Dagdas vidusskolas skolotāja Vija Gekiša, Dagdas novada Ezernieku vidusskolas sporta skolotājs Jānis Baiža, Ārija Pudule no Dravnieku pamatskolas, Daiga Ceipiniece no Viļānu novada Dekšāres pamatskolas, kā arī Ezernieku vidusskolas skolotājas Broņislava Andžāne un Aiga Zariņa.
Viena no vissvarīgākajām nominācijām šajā konkursā ir „Par ieguldījumu un sasniegumiem latgaliešu valodas, kultūrvēstures un novada mācības ieviešanā un iedzīvināšanā skolas mācību vidē”, vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs mācības apgūšana lielā mērā ir pašu skolotāju, skolas vadības un pašvaldību iniciatīvas un sirdsapziņas lieta. Lielo balvu šoreiz saņēma Rēzeknes 5. vidusskolas skolotāja Aelita Andrejeva, mācību līdzekļa “Gostūs pi Boņuka” līdzautore, specbalvu – Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas skolotāja Ingūna Zeiļa, kas šogad arī ir uzrakstījusi krāsojamo grāmatiņu bērniem – mācību līdzekli par Rēzeknes un Rēzeknes novada vēsturi un mūsdienām. Ar žūrijas piekrišanu šajā nominācijā tika pasniegtas vēl divas specbalvas –Baltinavas vidusskolas skolotājai Anitai Ločmelei, kas ir arī latgaliešu dramaturģe Danskovīte, kā arī unikālai skolotājai, kurai skolas darba stāžs ir septiņi gadu desmiti – Rugāju vidusskolas mazpulka vadītājai Margaritai Stradiņai.
Latgaliskā identitāte tomēr tiek iedzīvināta daudzās Latgales skolās, tāpēc šajā nominācijā tika sveiktas arī Balvu novada Stacijas pamatskolas skolotāja Valentīna Kaša, Ludzas vidusskolas skolotāja Zoja Dembovska, Ludzas Mūzikas un Mākslas pamatskolas skolotāja Dace Tihovska, Rēzeknes novada Dricānu vidusskolas skolotāja Silvija Laizāne, Nautrēnu vidusskolas skolotāja, Novadpētniecības muzeja vadītāja Mārīte Zubko, Daugavpils 24 pirmsskolas izglītības iestādes (ilgu laiku tas bija vienīgais latviešu bērnudārzs Daugavpilī) skolotāja Genovefa Fedorkiva.
rezeknesnovads.lv
