Natālija Krivošejeva nepieder pie sievietēm, kuras jauc gāzes un bremžu pedāli, bet par mašīnas detaļām saka „šī lietiņa”. Kopš viņas dzīvesbiedrs Pāvels vāc ekskluzīvu, vēsturisku un leģendāru automašīnu modeļus mērogā 1:18, mašīnu markās un komplektācijā viņa orientējas ne sliktāk par vīriešiem.
Autoparks dzīvoklī
Divtūkstošo gadu sākumā Krivošejevi aizbrauca no Daugavpils uz Lielbritāniju, lai, tāpat kā simtiem citu Latvijas ģimeņu, svešumā atrastu stabilu iespēju nopelnīt. Dzīvoja, strādāja, audzināja dēlu, taču pēc dažiem gadiem nolēma atgriezties dzimtenē, turklāt atpakaļ viņi brauca ar lielu bagāžu – lai atvestu lielo automašīnu kolekciju, vajadzēja pasūtīt atsevišķu mikroautobusu.
Kolekciju sāka vākt Anglijā, lai gan interese par kolekcionēšanu Pāvelam radās jau bērnībā. Māmiņa uzdāvināja trīsgadīgajam dēlam „Moskviča” modeli (1:43), un Pāvels vāca šos modeļus, jo padomju laikos pārdeva tikai tos. Savukārt Anglijā, reiz aizgājis uz uteni, Pāvels bija sajūsmināts – cik daudz dažādu labu lietu šeit varēja iegādāties par nieka naudu. Tā viņi savulaik atrada arī pirmos savas kolekcijas modeļus.
Pirms pieciem gadiem Pāvela kolekcijā bija 150 mašīnas, bet tagad jau ir 240. Nelielā parasta dzīvokļa istabā viņš ierīkoja stikla vitrīnu, kurā atrodas viss vērtīgais autoparks.
«Aston Martin», «Ferrari», «Rolls Royce», «Bentley», «Jaguar», «Lamborghini», «McLaren», «Cadillac», «Maybach» -- tās ir tikai dažas ekskluzīvo auto markas Pāvela kolekcijā. Viņam ir vairāk nekā divdesmit „Ferrari”, bet „Mercedes” – vēl vairāk.
Atsevišķā plauktā atrodas leģendāras automašīnas no filmām, piemēram, „Aston Martin DB5” no Džeimsa Bonda filmas „Goldfinger” („Zelta pirksts”) . Modelim ir katapultējami sēdekļi, izbīdāmi ložmetēji un raķetes. Šeit ir gan Elvisa Preslija rozā „Cadillac”, „Spoku mednieku” baltais „Cadillac”.
Kopijas neder
Varētu domāt, ka katrs kolekcijas eksemplārs maksā veselu bagātību, tāpat kā to „lielie brāļi”, taču tā nav. Tikai vienreiz sūtījums maksāja tikpat, cik auto modelis -- aptuveni 7 mārciņas. Uteņos Pāvels ir atradis modeļus, par kuriem pārdevēji prasīja no 50 centiem līdz 5—10 eiro. „Cilvēki bieži vien nezina šādu modeļu patieso vērtību, vai arī viņiem tie vienkārši nav vajadzīgi. Žēl, ka Latvijā nav uteņu,” saka kolekcionārs.
Pašlaik kolekcija tiek papildināta reti, jo savākts jau ir ļoti daudz. Viss tiek pirkts galvenokārt „e-bay” izsolēs vai no tiem, kas izpārdod kolekcijas. Pastāvīgi jāseko informācijai. „Piemēram, vienu „Lamborghini” es nopirku utenī par 6 eiro, savukārt „e-bay” tādu pašu pārdeva par 100 eiro. Protams, arī ķīnieši nesnauž, ražo lētas kopijas, tāpēc ir svarīgi „neuzķerties,” stāsta Pāvels.
Ir vēl viens avots – lai arī dārgs, taču uzticams – specializēti uzņēmumi, kuri izgatavo automašīnu modeļus pēc autosalonu pasūtījuma. Gadās, ka automašīnu jau sen vairs neražo, bet tās modeli izgatavo. Parasti tā ir ierobežota tirāža, tos uzreiz izpērk. Piemēram, „BMW M5” modeli izgatavoja 2000 eksemplāros, un Pāvelam izdevās vienu no tiem sadabūt. Dažkārt ir otrādi – sāk ražot jaunu automašīnu, bet tās modeļu nav.
