Pārcelties no Zemgales un Latgali un atklāt sevī ne tikai mākslinieces talantu, bet arī apņēmību -- portretu gleznotāja Veronika Ščegoļeva Višķos meklē un atrod iespējas, kā attīstīt prasmes zīmēšanā un iegūt profesiju.
Veronika ar ģimeni uz Višķiem pārcēlusies no Jelgavas. Būdama nedaudz vecāka par saviem kursa biedriem, 22 gadus vecā jauniete skolas vidē iejutusies veiksmīgi. Pārcelties uz Latgali no Zemgales centra viņas ģimeni mudinājuši ekonomiska rakstura iemesli – šeit dzīvot esot lētāk. Sākumā vēlējušies pirkt dzīvokli Daugavpilī, tomēr devuši priekšroku mazajam lauku ciematiņam. „Kādreiz te strādāja tēvs un brālis, tad arī radās doma – varbūt pārcelties uz Daugavpili vai Krāslavu,” stāsta jauniete. Tā nu pērn pieņemts lēmums doties uz Višķu pagastu. „Es visiem lielos, ka man šeit ir iepaticies,” Veronika stāsta, ka tomēr nedaudz pietrūkstot arī Jelgavas draugu, tur palikuši arī vecvecāki. „Daugavpils ir kā maza Rīga, bet Jelgavā ir tikai viena, skaista galvenā iela, bet pārējie ir „guļamrajoni”,” vērtē Veronika.
Septembrī viņa uzsāka otro kursu Malnavas koledžas Višķu filiālē, kur apgūst lauksaimniecības apsaimniekošanu. Par lielāko priekšrocību šīs skolas izvēlē meitene uzskata to, ka šeit var iegūt autovadītāja tiesības. „Tiesības, izglītība ar profesiju un iespēja uzlabot latviešu valodas zināšanas,” Veronika uzskaita galvenos iemeslus, kāpēc izvēlējusies šeit mācīties. Turklāt viņai šī šķitusi vienīgā profesija, ko apgūt, lielākā daļa viņas skolas biedru ir puiši. Kaut gan viņai patīk dārza darbi, ikdienā vislielāko prieku sagādā cita nodarbe - portretu gleznošana. Pēc arodskolas absolvēšanas viņa plāno stāties Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolā „Saules skola”.
Ar zīmēšanu veronika aizraujas kopš bērnības, taču pēdējo pusgadu aizraušanās kļuvusi arī par iespēju nedaudz nopelnīt. „Tikai pēc tam, kad draudzene ielika manu darbu fotogrāfijas internetā un cilvēki par tām uzrakstīja daudz labu komentāru, sapratu, ka man tas tiešām padodas,” skaidro Veronika. „Ļoti vēlējos, lai izdodas uzzīmēt sejas pēc iespējas līdzīgas fotogrāfijai. Sākumā nesanāca, bet uzstādīju to par savu mērķi.” Pie rezultāta nonākusi pēc ilgiem treniņiem, kā rezultātā tapa pirmā izstāde šī gada Daugavpils novada Grāmatu svētkos. Izstādei tapušas arī dažas gleznas ar guašas krāsām, tajās attēlotas pasaku ainas.
Pilnu rakstu lasiet 29.septembra numurā.
