Viena no vietvarām, kur liela uzmanība tiek pievērsta atkritumu šķirošanai, ir Mārupes novads, bet arī tur ne viss rit gludi
Aisma Orupe
Atbildīga un saudzīga attieksme pret dabu ir viena no zaļa un mūsdienīga dzīvesveida sastāvdaļām. Tas, kāda būs apkārtējā vide un cik Zeme būs dzīva nākotnē, lielā mērā atkarīgs no mūsu rīcības. Kaut vai no tā, kā mēs «audzējam» un šķirojam atkritumus – vai atdalām to, ko var nodot otrreizējai pārstrādei, vai metam visu vienuviet – sak, man par to galva nav jālauza. Arī pašvaldību iesaiste iedzīvotāju motivēšanā šķirot atkritumus ir būtiska.
Konteineri – bez maksas
Mārupes novada specifika ir tāda, ka 91% no iedzīvotājiem dzīvo privātmājās, daudzdzīvokļu namos – tikai 1,28%, tāpēc pašvaldība lielāku akcentu liek uz šo sabiedrības grupu. Tā kā novada teritorijā nav publisku atkritumu šķirošanas punktu, tas tiek darīts uz vietas – savā mājsaimniecībā, daudzdzīvokļu namā, iestādē vai uzņēmumā.
Viens no bonusiem – atkritumu pakalpojumu sniedzējs SIA Eco Baltia vide, kas apkalpo Mārupes novadu, visiem klientiem nodrošina bezmaksas konteinerus. Šis uzņēmums, kurš atkārtoti uzvarēja pašvaldības rīkotajā iepirkumu konkursā, piedāvā dažādus konteineru tilpumus un veidus, tostarp izlietotajam iepakojumam (plastmasa, papīrs, skārdenes) un stiklam. Var arī pasūtīt bioloģiskajiem atkritumiem paredzētu tvertni vai arī veidot kompostu pašiem (tas jāatzīmē līgumā ar pakalpojuma sniedzēju). Ir arī tekstilam atvēlēti konteineri – tie izvietoti 25 sabiedriskās vietās, kur visvairāk pulcējas cilvēki, skaidro Mārupes novada Pašvaldības īpašumu pārvaldes vides apsaimniekošanas speciāliste Ziedīte Lapiņa. Attiecībā uz sadzīves tehniku, lielgabarīta un videi kaitīgiem atkritumiem – apsaimniekošanas maksā jau ir iekļauts tas, ka četras reizes gadā var pieteikt to izvešanu. Savukārt būvgružus var utilizēt par samaksu. Tuvākajā laikā pašvaldība plāno, piesaistot Eiropas Savienības naudu, izbūvēt šķirošanas laukumu, kurā būtu paredzēta vieta arī būvmateriālu apmaiņas punktam.
Mārupes novadā piedāvā izmantot arī divas kompostēšanas vietas, kurās pēc mājas apkārtnes un dārza sakopšanas iedzīvotāji bez maksas var nogādāt lapas, zarus, zāli u. tml. (tikai ne pārtikas pārpalikumus). Pie ieejas tajā tiek fiksēts, no kuras mājsaimniecības atvesta zaļā masa. Laukumi darbojas no 1. aprīļa līdz 30. novembrim un ir ļoti iecienīti mārupiešu vidū. Par to pārliecinājās arī Diena. Desmit minūšu laikā tur atbrauca trīs mašīnas. Arī Andrejs, kurš dzīvo septiņu kilometru attālumā, pēc tūju dzīvžoga apcirpšanas atvedis zaļumus uz laukumu. Šī šogad esot pirmā reize, taču noteikti būs vēl, jo plānoti arī citi dārza darbi. Viņš ļoti novērtējot šādu iespēju, jo nav jālauza galva, kur likt zaļo masu. Turklāt tas dod labumu visam novadam, proti, atstātais pārtop par dabisku materiālu publiskajiem apstādījumiem un puķu dobēm.
Atšķirīga pieredze
Kā rāda statistika, novadā tiek iets pareizajā virzienā: 2024. gadā dalītā iepakojuma daļa atkritumos bija 28,71%, pērn – jau 31,39%. Mazāk pieprasītas ir tvertnes stiklam, tas pats sakāms par bioloģiskajiem atkritumiem – to, ka paši kompostē mājās, līgumā atzīmējusi vairāk nekā puse klientu (precīzāk, Mārupē – 60,85%, Babītē – 55,34%).
Atkritumu izvešanā ir iezīmētas divas zonas: «vecais» Mārupes novads, kur atkritumu šķirošanas tradīcijas un sistēma ir ar ilgāku vēsturi, un «jaunpienācējs» – bijušais Babītes novads (Babītes un Salas pagasts). Joprojām abās šajās teritorijās šajā jomā ir atšķirības, taču nu jau arī Babītes pusē situācija ir krietni uzlabojusies. To veicināja arī bezmaksas konteineru nodrošinājums (iepriekš – ja gribēji šķirot, tie bija jāpērk).
Jārēķinās ar to, ka sabiedrības ieradumi mainās ļoti lēni, uzsver Z. Lapiņa. Ja, piemēram, 1. janvārī pašvaldība piedāvā jaunu pakalpojumu, tas nenozīmē, ka jau nākamajā dienā daudziem būs vēlme to izmantot. Sākumā iedzīvotāji visai kūtri iesaistās atkritumu šķirošanā, jo viņiem šķiet, ka tas ir sarežģīti un apgrūtinoši. Patiesībā tā nebūt nav – kad to visu sakārto, tas neaizņem ne tik daudz laika, ne citu resursu. Jaunākā paaudze ir atsaucīgāka, tomēr nevar arī pārmest vecākajai paaudzei, ka tā turpina dzīvot pēc veciem paradumiem un neko nešķiro. Ir seniori, kuri ļoti cītīgi to dara.
Vides apsaimniekošanas speciāliste atgādina, ka atkritumu jomu regulē pašvaldības saistošie noteikumi un iepirkumu specifikācijā ir ietverts tas, kas jāievēro apsaimniekotājam. Arī Atkritumu apsaimniekošanas likums paredz, ka ikvienam ir jāiesaistās pašvaldības organizētajā sistēmā, proti, atkritumu šķirošanai jāizmanto tās teritorijā pieejamie konteineri vai publiskie laukumi. Nenoliedzami, tam ir arī finansiāli ieguvumi, kas pamudina to darīt – nešķirotajiem atkritumiem izvešanas tarifs ir augstāks. Nākamais solis ir – mudināt neradīt vai mazināt atkritumus. Piemēram, nepirkt vis ūdeni veikalā, bet uzpildīt vairākkārt lietojamo pudeli un uzpildīt to pie dzeramā ūdens krāniem, akcentē Z. Lapiņa.
Liela loma apsaimniekotājam
Privātmājās ir vieglāk izsekot līdzi, kurā konteinerā nonāk tie vai citi atkritumi, taču daudzdzīvokļu namos tas ir sarežģītāk. Pirmkārt, iedzīvotājiem ir grūti vienoties savā starpā: vieni ir ar mieru to darīt, citi – ne. Pat tad, ja konteineri ir nolikti, ir tādi, kuri samet visu, kur pagadās, sabojājot citu rūpīgi izdarīto. Otrkārt, mājas apsaimniekotājam jāseko līdzi tam, tostarp jāpielāgo atkritumu izvešanas grafiks tā, lai rēķinā redzētu to ieguvumu. Maksa tiek iekasēta par tilpumu, tāpēc jāpanāk, lai atkritumu izvedējs nebrauc pēc pustukša konteinera, jo tādā gadījumā nekāda finansiāla ieguvuma nebūs. Ja sistēma tiek labi sakārtota un kontrolēta, tā lieliski darbojas, tad nav arī jautājuma – ko man tas dod?
Protams, ik pa laikam kaut kas mainās, piemēram, atsevišķi jānodala vēl kādi atkritumu veidi, taču – ja esi sācis šķirot, tas vairs nerada neapmierinātību, teic Z. Lapiņa. Nereti ir iebildumi pret konteineru uzstādīšanu bioloģiskajiem atkritumiem pie daudzdzīvokļu namiem – sak, tie piesmirdinās visu apkārtni. Taču, ja to visu saliek nešķirotu, tad jau arī notiek tas pats. Liela loma tajā ir arī apsaimniekotājam: līgumā ir noteikts, ka tvertne ir jāmazgā (to var pieteikt uzņēmumam Eco Baltia vide vai arī darīt paši). Svarīgs ir arī izvešanas biežums. Protams, pilnībā tas neatrisina problēmas – ziemā šie atkritumi mēdz iesalt, bet vasarā pastiprinās smakas un arī kāpuri savairojas, tāpēc tiek meklēti risinājumi, kā situāciju uzlabot, piemēram, pašā konteinerā ieklāt lielo bioloģiski noārdāmo maisu.
Runājot par risinājumiem, kā daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus pamudināt šķirot, patlaban novadā ir atvērts projekts šo namu pagalmu labiekārtošanai, tostarp slēgtā tipa konteineru novietņu izveidei. Tas varētu uzlabot situāciju, jo būs lielāka motivācija mainīt ieradumus, dos iespēju kontrolēt atkritumu izmešanu un liegs svešiem piekļuvi šīm vietām. Z. Lapiņa piebilst: daudzdzīvokļu nami kopumā novadā ir līdzīgi celti, proti, paredzot konteinerus izvietot ārpus tiem, taču Piņķos ir ēkas, kurās centrālo atkritumu vadu izbūvēja kāpņutelpā (katrā stāvā bija pieeja tam) un tvertnes zem tā. Tie vairs netiek izmantoti, taču piegulošajā teritorijā grūti atrast vietu konteineriem.
Sodus vēl nepiemēro
Šobrīd nekādi represīvi soda mēri netiek likti lietā, ja cilvēki atsakās šķirot atkritumus un izvēlas visu likt vienā tvertnē, uzsver Z. Lapiņa. Cenšoties, cik iespējams, skaidrot un pārliecināt, ka tas būs ieguvums ne tikai videi, bet arī maciņam. Šajā darbā liela loma ir arī pakalpojumu sniedzējam, kuram ir pienākums palīdzēt katram klientam sastādīt sabalansētu izvešanas grafiku – optimāli piemērotu viņa vajadzībām. Lai līgums būtu kvalitatīvs – nevar būt tā, ka vienam ir tikai tiesības, bet otram pienākumi, abām pusēm tam jābūt sabalansētam. Tiek pieļautas arī atkāpes, piemēram, ja cilvēks dodas atvaļinājumā, viņš var laikus atteikties no tvertnes izvešanas tajā mēnesī. Ja tas netiek izdarīts, tiek piemērota transporta maksa kā par iztukšotu konteineru. Tas pats notiek, ja tvertne par vēlu tiek novietota aiz sētas. Lai nerastos iebildumi, atkritumu savācēji nofotografē šo adresi. Ir arī iespēja līgumā atzīmēt «par papildu samaksu izvest arī blakus konteineram novietoto maisu» (ja ir sakrājies vairāk atkritumu). Tas tiek nobildēts, nosakot aptuveno tilpumu. Ja šāds punkts nav paredzēts līgumā, atkritumu izvedējs maisu atstās, skaidro Z. Lapiņa. Tas ļauj izvairīties no gadījumiem, kad to nolicis kāds negodprātīgs cilvēks. Tas gan neizslēdz gadījumus, kad vakarā, ievelkot tvertni iekšā, kāds tur jau kaut ko būs iemetis. Ir jau arī tādi, kuri savus atkritumus iemanās iespiest nelielajās urnās pie sabiedriskā transporta pieturām vai citās publiskās vietās, kuras tīra un uzkopj pašvaldība par saviem līdzekļiem.
Nākamgad ir iecerēts arī parkos un skvēros ierīkot dalītās tvertnes, radinot cilvēkus par šo lietu domāt plašāk. Kapsētās tas jau izdarīts, izvietojot konteinerus dalītiem atkritumiem. Tā kā daļa kapu apmeklētāju pie bioloģiskajiem iemet arī ko citu, veidojas diezgan daudz piemaisījumu, tāpēc tie tiek atsevišķi kompostēti no tā apjoma, ko atved uz kompostēšanas laukumu iedzīvotāji un iestādes. Pērnruden no kapsētām atvestā izveidojās pat 600 kubikmetru liela stirpa, novērojusi Z. Lapiņa. Lai šos konteinerus neizmantotu mājsaimniecību atkritumu izmešanai, tas tiek kontrolēts ar videonovērošanas palīdzību. Ir arī pieķertie, kuri dabūjuši maksāt sodu par šādu negodīgu rīcību.
Komentāri