Vārkavas novada „Salenieku” bioloģiskajā saimniecībā šogad labi padevušies tikai tomāti. Savukārt ķirbju, kartupeļu un graudu raža šogad būs tik maza, ka saimniekus māc bažas, vai pietiks sēklai. Taču saimnieks Gustavs Norkārklis par plūdu nodarītajiem zaudējumiem nav pārsteigts, jo par gaidamās ražas apjomiem varējis spriest pēc vēsās un mākoņainās vasaras.
Sarkanais un oranžais
Saimniecībā uzsvars tiek likts uz gaļas lopkopību, graudkopību un ķirbju audzēšanu. „Sākumā ķirbjus audzējām bērnu pārtikas ražošanai, bet šobrīd tas vairs nav tik izdevīgi,” saimnieks skaidro, ka tas saistīts ar augstajām kvalitātes prasībām šīs specifiskās pārtikas izejvielām. Tagad saimniecība pārorientējusies uz tirdzniecībai paredzētu ķirbju audzēšanu un ķirbju sēklu iegūšanu. „Audzējam speciālas šķirnes ķirbjus, kurus uzreiz uz lauka samaļ un sēklas atdala nost no pārējās masas,” saka saimnieks. „Diemžēl šis ir tukšais gads, izaugusi tikai aptuveni desmitā daļa no plānotās ražas.” Gustavs Norkārklis rēķina, ka izdosies iegūt tikai 100 līdz 200 kilogramus sēklu no 27 hektāros iestādītajiem ķirbjiem. Tie ir zaudējumi, kuru sekas būs jūtamas vēl daudzus gadus. Tā kā labākai ķirbju augšanai nepieciešams siltums, saimnieks izplānojis lauka malās stādīt rudzu strīpas, kas kalpos aizvēja radīšanai.
Viņš uzsver, ka lauksaimniecība ir bizness, un tirgū lielāka peļņa ir no saražotā ar pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību, tāpēc plānots pašiem apstrādāt ķirbju sēklas un nelielā ražotnē spiest ķirbju eļļu. Jau uzrakstīts LEADER projekts, lai varētu iegādāties eļļas spiedi, fasēšanas iekārtas un uzbūvēt telpas produkcijas uzglabāšanai.
Ķirbju dēstus saimnieks pavasarī audzē podiņos siltumnīcās, tāpēc kārta stādīt tomātus pienāk tikai tad, kad ķirbju stādi gatavi pārcelties uz lauku. Ideja par tomātu audzēšanu radusies tikai tāpēc, lai ķirbju dēstiem uzceltās siltumnīcas vasarā un rudenī nestāvētu tukšas. Tāpēc tomātu ražas novākšana „Salenieku” saimniecībā sākusies tikai tagad. To Gustavs Norkārklis uzskata par priekšrocību tirgū, jo septembra beigās tomātu raža citviet jau sen novākta, bet viņa bioloģiski audzētie, svaigie tomāti var droši izkonkurēt no Spānijas importētās sārtās ogas.
Vēl vienā siltumnīcā iestādītas vīnogas. Gustavs spriež, ka varētu iestādīt arī krūmmellenes. Šobrīd viņš gaida ziemas mēnešus, kad varēs ģenerēt jaunas idejas, kā attīstīt saimniecību. Vērtējot Latgales apstākļus, viņš spriež, ka te izdevīgi audzēt augļu kokus.
Pilnu rakstu lasiet 29.septembra numurā.
