Daļa muižu un kungu māju mūsdienās pārtapušas par tūrisma un kultūras centriem, taču daļā joprojām darbojas administratīvas pašvaldību struktūras. Arī Vārkavas muižas ēkā izvietota novada administrācija, bāriņtiesa, kultūras centrs, ģimenes ārsta prakse, pasts, bibliotēka. Iekšpusē no senatnīgā iekārtojuma saglabājies maz, toties ēkas fasāde šobrīd tiek restaurēta, cenošoties atgūt tās vēsturisko šarmu.
Ilgi gaidītie remonti
Galvenā grāmatvede Vija Šmeikste stāsta, ka lēmumu remontēt muižas fasādi Vārkavas novada dome pieņēma jau 2015. gadā, taču, tā kā tas ir kultūras piemineklis, pirms ķerties tie būvprojekta izstrādes, bija neciešama kultūrvēsturiskā izpēte. No Valsts pieminekļu aizsardzības biroja atļauja uzsākt darbus saņēmta tikai pēc gada, līdz ar to darbi uzsākti vien šovasar. Projektā paredzēts stiprināt pamatus, atjaunot fasādi, kolonnas, galveno un dienvidu lieveni, restaurēt durvis un logus, tas kopumā izmaksās 156 163 eiro. Remontdarbi tiek segti, ņemot aizņēmumu no Valsts kases.
Līdz šim ēka piedzīvojusi dažādus sīkākus remontus, arī jumta remontu. "Lielākā problēma bija logi, kas gadiem nebija mainīti, vien aizpūstas šķirbas," V. Šmeikste skaidro, ka 13 logus restaurēs, bet pārējos izgatavos jaunus. Būvprojektētājs pārliecinājis, ka nepieciešams nostiprināt arī pamatus, kuru kritiskais stāvoklis atklājies vien pēc to atsegšanas. Remonti jābeidz šī gada 31. oktobrī.
V. Šmeikste atzīst, ka trūkst telpu, jo tās nav piemērotas kabinetiem, pārāk plašas vienam darbiniekam, vai arī pārāk šauras, lai tur satilpinātu vairākas darbavietas. "Bet esam jau pieraduši strādāt muižā," atzīst grāmatvede. Kaut gan Vārkavas muiža nemaz neatrodas novada lielākajā ciemā Vārkavā, bet gan pāris kilometru attālumā no tā, tas ir novada administratīvais centrs. Otrpus ceļam atrodas arī Vārkavas vidusskola, kas agrāk atradās muižā, līdz 1979. gadā uzbūvēja jaunu skolas ēku. Vēl nesen muižas parkā uzcelta brīvdabas estrāde, un V. Šmeikste atzīst, ka gan vietējie, gan apmeklētāji visvairāk priecājas par dabu muižas apkārtnē, ko var iepazīt, izejot taku.
Īpašnieku sapņi un iemītnieku spoku stāsti
Kaut gan tūristi šeit gadās reti, tos, iejuzdamās gides lomā un tērpusies zaļā muižnieces kleitā, sagaida Upmalas bibliotēkas vadītāja Alda Upeniece. Interese par muižas pagātni radusies neviļus. Agrāk viņa studējusi vēsturi, tāpēc sākusi apkopot faktus un stāstus par muižu. Muižas ēka celta 19. gs. otrajā pusē un tajā sākotnēji saimniekojusi Borhu dzimta. Kaut gan tūristiem visbiežāk interesē tieši leģendas un spoku stāsti, pati vēsturniece tos vērtē skeptiski, savā stāstījumā izceļot reālos faktus.
"Tieši pēdējā īpašnieka laiks bija nozīmīgs muižas vēsturē, jo pāris gados tika daudz paveikts," atzīmē A. Upeniece. Kad ēku iegādājies miljonārs no Krievijas Dorimedonts Aļeiņikovs, muižas ēka labiekārtota, ierīkotas kokapstrādes un vilnas apstrādes darbnīcas, iekopts ābeļdārzs. Viņš bija būvuzņēmējs un dzelzceļu būvētājs Krievijā un Persijā, un, pārceļoties uz Vārkavu, šim miljonāram radās ideja arī uzbūvēt jaunu dzelzceļa līniju, kas savienotu Aglonas un Nīcgales stacijas. Diemžēl viņa plānus izjauca Pirmais pasaules karš, muiža tikai izpostīta, bet pats muižnieks vien pēc septiņu gadu saimniekošana nomira.
Pilnu rakstu lasiet 3.oktobra numurā.
Komentāri