Kopš saspringtajiem notikumiem, kuru rezultātā tika atcelts no amata Andrejs Elksniņš, pagājis mēnesis. Tagad, kad Daugavpils domē ir skaidri redzama robeža starp koalīciju un opozīciju, avīze „Latgales Laiks” aicināja uz interviju pašreizējo pašvaldības vadītāju Rihardu Eigimu.
Jautājums, kurš joprojām ir aktuāls, - kāpēc tūlīt pēc vēlēšanām jūs uzreiz nesākāt sadarbību ar „Latgales partiju” un Jāni Lāčplēsi?
Problēma ir tāda, ka Daugavpils pašvaldībā iekļuva tikai trīs partijas. Tāpēc, salīdzinājumā ar citām pilsētām, mums nebija īpašas izvēles. Sadarboties plašā koalīcijā neizdevās. Man būtu ļoti sarežģīti sākt darbu kopā ar partneri (J. Lāčplēsi – Aut. piez.), kurš veidoja pret mani vērstu priekšvēlēšanu kampaņu. Tas bija smagi gan morālā, gan citādā ziņā.
Mūsu un „Saskaņas” politiskajā programmā bija daudz līdzīgu punktu. Tāpēc man joprojām bieži jautā, kāpēc neizdevās sadarbība ar Andreju Elksniņu un viņa komandu. Jāatzīst godīgi – mums bija komfortabli strādāt kopā ar viņiem, un mēs, droši vien, varējām arī turpmāk strādāt tādā pašā sastāvā. Es uzskatu, ka nekāda apvērsuma Daugavpilī nebija. To visu izdomāja viens cilvēks – A. Elksniņš. Visdrīzāk, tas bija „zvans no augšas”, no Rīgas. Nevarēja taču viens cilvēks vienas nakts laikā tik strikti mainīt savu pozīciju. Nekas neliecināja par notikumiem, kas risinājās augusta beigās un septembra sākumā. No otras puses, viņš plānoja izveidot man aiz muguras jaunu koalīciju. Bet tā rīkoties nav labi.
Ko jūs domājat par pašreizējo koalīciju ar „Latgales partiju”? Cik tā ir darbotiesspējīga?
Mūsu tandēmu es vērtēju normāli. Būdams priekšsēdētājs, uzskatu, ka darba apstākļi ir pietiekami labi. Visi lēmumi tiek pieņemti koleģiāli, nevis pēc viena cilvēka iegribas. Strādājam tāpat kā Saeimā – tiek izvirzīti jautājumi, mēs tos apspriežam. Normāla saimnieciska pieeja. Politiskās „kaujas” beidzot ir nobīdītas otrajā plānā. Tas ir ļoti patīkami, jo es atnācu šurp strādāt, nevis iesaistīties konfliktos.
Daudzi uzskata, ka jūsu piederību Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kura ir valdošā partija Latvijā, ir liels pluss Daugavpilij. Ko pilsētai var dot šāda saikne?
Protams, man ir patīkami dzirdēt šādu raksturojumu, taču es tik pārsteidzīgi nesauktu to par „plusu”. Šis „pluss” vēl ir jānopelna, bet to var izdarīt tikai ar darbu. Uzdevums ir pavisam vienkāršs, un tas netiktu mainīts arī tad, ja es nebūtu ZZS, -- mūs jāpiesaista Daugavpilij pēc iespējas vairāk investīciju un naudas. Protams, „zaļzemnieki” pašlaik ir pie varas (prezidents, Ministru prezidents, ministri), taču es neiesaku šajā ziņā steigties ar secinājumiem.
2018. gada 31. decembris ir datums, kad es varēšu nosaukt konkrētus skaitļus, cik naudas līdzekļu mēs esam piesaistījuši Daugavpilij, sākot no šodienas līdz nākamā gada beigām. Pašlaik notiek daudzpusējas sarunas ar satiksmes, vides un reģionālās attīstības ministru un citiem. Aktualizējam jautājumu par to, ka Daugavpilī vajadzētu uzcelt otru tiltu. Vai mums tas izdosies – pagaidām es nevaru sniegt apstiprinošu atbildi.
Iepriekšējā dome ieviesa tiešās translācijas. Vai jūs uzskatāt, ka cilvēkiem tiešām bija informācijas deficīts par to, kas notiek pašvaldībā?
Daudzi iepriekšējā sastāva ieviestie jauninājumi ir jāatbalsta. Domes sēžu, preses konferenču u. c. tiešraides ir laba ideja. Gribu pateikties tiem, kas pieņēma šo lēmumu, tostarp arī bijušajam priekšsēdētājam A. Elksniņam. Es to vērtēju ļoti pozitīvi. Domāju, ka tāpat to novērtējuši arī pilsētnieki.
Vienīgais, kas tika izdarīts nepareizi, bija viena cilvēka monologs, kurš skanēja gan domes sēdēs, gan komitejās. Tāpēc mēs pamainījām preses konferenču formātu, turklāt ņemot par piemēru daudzas Eiropas pilsētas. Tagad uz tikšanos ar plašsaziņas līdzekļiem un pilsētniekiem pie mums nāk dažādu struktūru vadītāji, speciālisti, kuri arī atbild uz aktuāliem jautājumiem. Es domāju, ka Daugavpils iedzīvotājiem ir daudz interesantāk paklausīties to, ko saka viņi, ne tikai priekšsēdētājs vien. Priekšsēdētājs nevar pilnībā pārzināt visu, un tas viņam arī nav jādara. Pašvaldības vadītājs un viņa palīgi ir menedžeri. Mūsu uzdevums – pareizi organizēt domes darbu. Tāpēc mums ir jādod iespēja runāt vadītājiem, kuri ir atbildīgi par konkrētu jomu.
Pēc pirmās šādas preses konferences cilvēki sociālajos tīklos rakstīja: „Beidzot mēs redzējām uzņēmuma „Daugavpils ūdens” vadītāju.” Ja jau agrāk nebija redzējuši, tātad – kaut kas šeit nebija, kā vajag.
Beidzamajos mēnešos vadošajos amatos notikušas daudzas izmaiņas. Kāda kadru politika būs tuvākajā laikā?
Teikšu gan savā, gan kolēģu vārdā – visiem, kuriem „pienākumu izpildītāja” statuss, tiks rīkots konkurss un darbā tiks pieņemti profesionāli, kompetenti cilvēki. Es bieži lasu un dzirdu, ka domes izpilddirektores Ingas Goldbergas vietnieku amatā tiks ieceltas kaut kādas politiskas figūras. Tā nebūs. Komisijas vērtēs atbilstību prasībām, pieredzi, eirofondu, mājokļu un citu svarīgu jautājumu pārzināšanu. Mums ir vajadzīgi „darba zirgi”, nevis ielikteņi.
Kā attīstās Speciālā ekonomiskā zona?
Pašlaik mēs sākam ciešu sadarbību ar Daugavpils biznesa inkubatoru. Diemžēl šobrīd Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) ir tikai 5—6 uzņēmumi. Tas ir ļoti maz, un, godīgi jāatzīst, tā ir mūsu kļūda. Jābūt jau vismaz 15—25 uzņēmumiem. Taču tagad mēs šim jautājumam veltīsim daudz lielāku uzmanību. Mūsu mērķis ir līdz jaunajam gadam iekļaut SEZ vēl vismaz 2—3 firmas.
Andrejs Elksniņš solīja tikt vaļā no privātfirmām uzņēmumā „Daugavpils siltumtīkli”. Kā jūs vērtējat šo situāciju?
Vienmēr esmu uzsvēris, cik svarīgi ir saglabāt kontrolpaketi jebkurā lielā uzņēmumā. Nav svarīgi, vai tie ir „Daugavpils siltumtīkli”, DzKSU, citas firmas. Ja 51% daļu pieder domei, mums nav, no kā baidīties. Šādos apstākļos privātie uzņēmumi var investēt, bet mēs - mierīgi strādāt.
Pašlaik daži sporta veidi ir prioritāri, bet daži – ne. Kā būs turpmāk?
Runāt par prioritātēm ir diezgan sarežģīti, jo, izņemot sieviešu basketbola komandu un volejbolu, mēs nekur vairāk neesam pārstāvēti augstākajās līgās. Futbols, hokejs, vieglatlētika – visos šajos sporta veidos mēs esam noslīdējuši uz leju, šeit jāiegulda nopietns darbs – jāuzlabo infrastruktūra un jāgatavo jaunie sportisti.
Ļoti lieli plāni mums saistās ar hokeju. Šogad spēlēsim pirmajā līgā, bet nākamgad pacentīsimies iekļūt virslīgā. Savukārt vietējā līmenī esam ļoti labi pastrādājuši – pavisam īsā laikā mums izdevās sapulcināt dalībai pilsētas čempionātā 21 komandu. Nekad agrāk tā nav bijis, un par to liels paldies Mihailam Jenbajevam un Eleonorai Kokinai. Turklāt mēs cenšamies piesaistīt citu valstu hokeja komandas, lai rīkotu citus turnīrus. Vienojamies ar Krieviju un Lietuvu par bērnu sacensību rīkošanu. Tāpat cenšamies ieinteresēt lietuviešus aizvadīt mūsu hallē Lietuvas čempionāta spēles. Pašlaik Daugavpils ledus halle ir pilnībā noslogota.
Mēs ļoti vēlamies attīstīt kartodromu „Blāzma”, bet 4 miljoni eiro ir ļoti liela summa, pašvaldībai tā nav pa kabatai. Turklāt nodarboties ar šo projektu mazākā apjomā nav vērts. Sportistu interese ir ļoti liela, bet 2018. gada budžetā mēs šos izdevumus nevaram ieplānot.
Daudz aktuālāks ir stadiona „Celtnieks” reorganizācijas vai nojaukšanas jautājums. Šī sporta būve ir ļoti sliktā stāvoklī. Mums ir finansiālā ziņā labs 2012. gada projekts, tas mazliet jāpakoriģē un varēs sākt īstenot. Ja viss izdosies, tas ļaus ievērojami uzlabot svarcēlāju, cīkstoņu, bokseru un citu sporta veidu pārstāvju treniņu apstākļus.
Vai ir kādi lēmumi, kuri skars pilsētas iedzīvotājus tuvākajā laikā?
Pieņemts lēmums sakārtot stihisko tirgu apavu kombināta mikrorajonā - tas jāpaveic 3-4 mēnešos. Cilvēki normāli maksās par tirdzniecības vietām, vairs nebūs nekādas tirgošanās „no zemes”. Katram būs savi taloni, tirgotāji atbildēs par kārtību savā tirdzniecības vietā un ap to. Tur tiks uzstādīti arī jauni autostāvvietu automāti.
