2016. gada beigās Daugavpils Krievu vidusskolas-liceja skolēni piedalījās projektā, kura mērķis bija bērnu nama-patversmes "Priedīte" audzēkņu socializācija un radošā potenciāla izkopšana, un rezultātā viņiem rodas vēlme vairāk laika pavadīt kopā ar iepriekšminēto bērnu nama-patversmes audzēkņiem, turpinot bērnu nama audzēkņu socializāciju. Kā tādu iespēju uztvera piedalīšanos konkursā “EUROSCOLA”, kas deva arī citu – iemācīt bērniem par Eiropas Savienību un Eiropas Parlamentu, tādēļ ka viņiem par to bija ļoti maz zināms.
Tā bija iespēja izdarīt tieši šī konkursa ietvaros, jo tas ir veidots, lai stiprinātu jauniešu interesi un izpratni par Eiropas Savienības procesiem, lēmumu pieņemšanu un šo lēmumu nozīmi katra cilvēka dzīvē. Skolēnu pētījumu rezultāts nav tikai viņu pašu zināšanu paplašināšanās par Eiropas Savienībā notiekošiem procesiem un to nozīmi, bet arī spēles izveide, kas ļāva bērniem no Daugavpils Centrālās ģimnāzijas, Krievu vidusskolas-liceja un bērnu nama-patversmes “Priedīte” iepazīties ar EP struktūru, svarīgumu un ietekmi uz katru indivīdu. Arī šo spēli skolēni izmantoja pasākumā “Brīvprātīgo iesaistīšanās pilsētas mēroga pasākumu plānošanā un rīkošanā” pilsētas brīvprātīgo nedēļas ietvaros.
Lai to izdarītu bērniem interesantā formā, licejisti izveidoja spēli “Kā kļūt par deputātu?”, kurā tika pārbaudītas un pilnveidotas spēlētāju zināšanās par Eiropas Parlamentu. Lai izveidotu spēli izdarītu, viņi anketēja 50 brīvprātības kustības un NVO dalībniekus, kā arī pētīja statistiskus datus par jauniešiem, kas aktīvi iesaistās skolu un pilsētu parlamentos, intervēja aktīvus Jaunatnes Saeimas deputātus – Gintu Jankovski un Anitu Biķi. Iepazina cilvēkus, kuri aktīvi nodarbojas politikas sfērā. Viņi satikās ar Daugavpils Domes un Saeimas deputātiem - J. Dukšinski un A. Elksniņu. Uzdeva jautājumus Jurim Viļumam, 12. Saeimas deputātam, Krišjanam Kariņam un Inesei Vaiderei – tagadējiem Eiropas Parlamenta deputātiem. Izanalizēja Eiropas Parlamenta un Saeimas deputātu biogrāfijas, lai uzzinātu, kādi faktori ietekmēja to, kā cilvēks atnāk politikā. Skolēni izmantoja informāciju par dažāda vecuma un dzimuma politiķiem, lai precizētu viņu rezultātus. Informācija par viņu dzīves pieredzi un ceļu politikā deva viņiem iespēju izveidot spēles koncepciju.
Spēle ir ne tikai jautra, kaut vai skolēni ir priecīgi arī par to, ka tā uzmundrināja bērnus; tā bija veidota ar nolūku izglītot bērnus, ļaut viņiem individuāli izvēlēties savas dzīves ceļu un attīstīt stratēģisko domāšanu. Spēles gaitā dalībniekiem, nevienam nedodot padomus, tika piedāvāta iespēja pašiem noteikt savu rīcību gadījumā, ja viņi gribēs kļūt par deputātu. Licejisti secina, ka vienāds bērnu skaits izvēlētos kā vieglāku ceļu (paļaujoties uz veiksmi un kopējām zināšanām), tā arī grutāku ceļu (ar sarežģītākiem jautājumiem par politiku un izglītību). Skolēni ir apmierināti arī ar to, ka viņu trešo izvirzīto mērķi izdevas īstenot, jo bērniem, gribot iegūt uzvaru, bija jādomā par efektīvākās stratēģijas izvēlēšanos un tās atbilstību bērnu personībai. Spēles rezultātā katrs no bērniem secināja, vai viņa izvēle bija veiksmīga un atnesa gaidāmus panākumus.
Skolēniem bija ļoti patīkami vērot, ka bernu nama audzēkņi ar interesi klausa, cenšas izpildīt visus uzdevumus, tiekoties pēc piedāvātajām zināšanām. Kopā ar šiem bērniem pavadītais laiks nevienu neatstāja vienaldzīgu un sniedza milzīgu gandarījumu, jo skolēni ir paveikuši svarīgu darbu bērnu izglītošanai, kas viņiem atvēra jaunas perspektīvas politikas jomā, aktīvi tajā darbojoties.
