Pateicoties rīdzinieces Lidijas Vecvagares (dzimusi Rižakova) dāvinājumam, Ludzas Novadpētniecības muzeja krājums tika papildināts ar 7 ļoti interesantiem un vērtīgiem jaunieguvumiem – fotogrāfijām un LU studentu biedrības “Latgola” atšķirības zīmēm. Minētie priekšmeti piederējuši Lidijas mammai Marijai Barkānei (pēc laulībām Rižakova) un krusttēvam Boļeslavam Sinkevičam, kas strādāja par skolotājiem mūsu dzimtajā pusē.
Lidija dzimusi 1933.gada 18.martā Rīgā. 1946.gadā beigusi 7-gadīgo Ludzas pamatskolu. 8.klasē iestājusies Rīgā Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, kuru beigusi 1950.gadā un šajā pašā gadā iestājusies Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē. Pēc augstskolas beigšanas tika norīkota savā pirmajā darba vietā Jelgavā, pilsētas finanšu nodaļā. Pēc tam visa tālākā darba dzīve 38 gadu garumā saistījās ar finansista profesiju. 1988.gadā devās pensijā. Pašlaik Lidijas kundze priecājas par saviem četriem mazmazbērniem.
Priekšmetu dāvinātājas mamma Marija dzimusi Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagasta Evertovas sādžā septiņu bērnu ģimenē, kurā bija četri brāļi un trīs māsas. Marija bija jaunākā – dzimusi 1900.gadā, mirusi 1985.gadā, apglabāta Ludzas kapos.
Sākumā visi dzīvojuši sādžā. Vēlāk, kad šādžu sistēma sairusi, viņas tēvs Staņislavs un abi vecākie brāļi Vladislavs un Meikuls kļuva par zemniekiem. Divas māsas Veronika un Sofija tika izprecinātas. Aleksejs, Izidors un Marija, neskatoties uz grūtajiem materiālajiem apstākļiem, tiecās pēc izglītības. Iespējams, ka tā bija tuvējās apriņķa pilsētas Ludzas ietekme un pašu lielā uzņēmība.
Pēc Ludzas ģimnāzijas absolvēšanas Marija no 1922.gada ilgus gadus strādāja par rezerves skolotāju Ludzas apriņķa skolās. Tas nozīmēja, ka aizvietoja pamatskolās iztrūkstošos skolotājus (vairākos priekšmetos). Visilgāk – deviņus gadus ir strādājusi par skolotāju Pokuminā Strautiņu 6-klasīgajā pamatskolā, kas bija atvērta jau 1921.gadā un slēgta 1974.gadā.
Nodibinoties padomju varai, Marija vienu gadu nostrādāja Zvirgzdenes pamatskolā, bet, sākoties vācu laikam, kā neuzticama persona katru gadu tika nozīmēta darbā uz citu skolu. No 1945.gada Marija vairāk nestrādāja par skolotāju, bet saimniekoja lauku mājās Evertovā līdz 1951.gadam. Sākās kolhozu dibināšana, Marija tajā neiestājās, un līdz ar to tika aprēķināts milzīgs zemes nodoklis. Tā kā to nevarēja nomaksāt, ar tiesas lēmumu māju un zemi atsavināja. Tad Marija pārcēlās uz dzīvi Rīgā pie vīra un bērniem.
Tā kā Marijai trūka darba stāža (skolotājas darbs vācu laikā netika ieskaitīts), viņai šie gadi bija jāpiestrādā. Marija dabūja šuvējas darbu kādā artelī un nostrādāja tur līdz pensijai. Pēc tam vairāk algotu darbu viņa nestrādāja.
Lidijas krusttēvs Boļeslavs Sinkevičs Jāzepa dēls dzimis 1909.gadā. 1929.gadā pabeidza vidusskolu, tajā pašā gadā iestājās Latvijas universitātes Dabas zinību un fizikas- matemātikas fakultātē, kuru beidza 1937.gadā. Studiju gados aktīvi iesaistījās studentu biedrībā “Latgola”. Uzreiz pēc augstskolas beigšanas tika nozīmēts strādāt par matemātikas skolotāju Kārsavas pilsētas ģimnāzijā. Karam sākoties, evakuējās uz Krieviju, kur tika mobilizēts. Dienēja 202. latviešu divīzijas 122. strēlnieku pulkā kā ierindnieks ķīmijas rotā un jau 1942. gada janvārī gāja bojā bumbas sprādzienā Kurskas apgabalā.
