Velosipēdi kļūst aizvien populārāki gan Eiropā, gan Latvijā, tāpēc daudzas pašvaldības savos ilgtermiņa attīstības plānos iekļauj aizvien vairāk punktu velosatiksmes infrastruktūras uzlabošanai. Šai tēma oktobra vidū bija veltīta informatīva tikšanās Daugavpils domē.
Diskusijā piedalījās pašvaldības, vietējo plašsaziņas līdzekļu un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Notika piecas prezentācijas, kurās informēja, ka pašlaik visu Daugavpils veloceliņu kopējais garums ir 17,5 km, pilsētā izveidots Esplanādes veloparks, ierīkoti celiņi riteņbraucējiem Daugavas, Puškina u.c. ielās, savukārt Stropos ierīkota aktīvās atpūtas trase. Daugavpils apkaimē jau piecus gadus notiek velokrosa sacensības, tiek izstrādāti īsāki un garāki velomaršruti, kas stiepjas par visu Daugavpils novadu.
Vairāk statistikas datu sniedza uzņēmuma „Reģionālie projekti” direktores Līnas Dimitrijevas un firmas „IE.LA inženieri” inženiera Viestura Laura prezentācija. Tajās tika stāstīts par VAS „Latvijas valsts ceļi” plāniem Latvijas ceļu situācijas uzlabošanā.
Velosipēdi ir 77% Latvijas iedzīvotāju, taču regulāri tos izmanto tikai 6 procenti. Vairākums lieto „pedāļu transportu”, lai tiktu uz darbu (3—5 km), taču, ja darbavieta ir pārāk tālu, cilvēki brauc ar vieglajiem auto vai sabiedrisko transportu. Savukārt ES lielajās pilsētās iezīmējusies jauna tendence – lai veiktu 10—15 km attālumu, cilvēki aizvien biežāk izmanto elektriskos velosipēdus.
Diemžēl ceļu satiksmes negadījumos, kuros iesaistīti velosipēdisti, joprojām ir augsts letālu iznākumu procents, turklāt tiek uzskatīts, ka sadursmes gadījumā ļoti bīstams ir ātrums, sākot no 30 km stundā. Viesturs Laurs uzskata, ka ātruma ierobežojums – 50 km/h – nav pietiekams, lai braukšana būtu droša. Tāpēc dažās Latvijas pilsētās, jo īpaši Rīgā un Ventspilī, jau tiek domāts par pieļaujamā ātruma samazināšanu vietās, kur bieži brauc velosipēdisti. Jāpiebilst, ka vislielāko progresu riteņbraukšanas kultūrā sasniegusi Siguldas, Talsu un Jūrmalas pašvaldība.
„Lai sasniegtu šo pilsētu līmeni, mums, pirmām kārtām, jādomā par stabilu tūrisma un sporta maršrutu izveidi Daugavpilī un novadā,” atzīmēja Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Inta Ruskule, „tuvākajā laikā mums jāizstrādā veloceliņu infrastruktūras uzlabošanas plāns, kurš tiks iekļauts Daugavpils attīstības plānā 2019.—2031. gadam.”
