Sazarojušās plaisas, kas Līksnas kultūras nama zāles sienas vidū sniedzas no pamatiem līdz pat griestiem, izurbušās sienai no abām pusēm. Ēkas ārpusē vietām nodrupusi arī fasāde, viens stūris norobežots ar aizsarglentu. Šādus skatus līksnieši un ciema viesi vēro jau gandrīz trīs gadus. Pērn izstrādāts būvprojekts jaunas piebūves celtniecībai, kurā plānotās būvniecības izmaksas lēstas 1,3 miljonu eiro apmērā. Projekts Eiropas Reģionālās attīstības fonda konkursā netika apstiprināts, bet Daugavpils novada dome nesteidzas to īstenot tikai saviem spēkiem. Rezultātā vietējie iedzīvotāji jau gadu dzīvo neziņā, kad Līksnas kultūra iegūs pienācīgas mājas.
Pasākumu pārcēla uz pilsētu
18. novembrī, aptuveni četrus gadus pēc zāles drošības problēmu konstatēšanas, Līksnas pagasta iedzīvotāji atzīmēs tikpat ilgi tapušās grāmatas „Līksniešu atmiņu stāsti” atklāšanu. Tā kā Līksnas kultūras nama zālē publiskus pasākums aizliegts rīkot, grāmatas atklāšanas svētki notiks novada kultūras namā „Vārpa”. Vietējie vērsās „Latgales Laikā” ar bažām par to, kā tiks organizēta iedzīvotāju nokļūšana līdz Daugavpilij.
„Tas mums ir problemātiski, bet nav citas izejas,” norāda Līksnas pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Ozoliņa. Viņa skaidro, ka lielai daļai iedzīvotāju, it īpaši tiem, kas piedalījušies grāmatas tapšanā, drīzumā tiks izsūtīti ielūgumi, pievienojot klāt informāciju par transporta iespējām. Paredzēts, ka divi pagasta pārvaldes rīcībā esošie autobusi kursēs konkrētos maršrutos. „Ar cilvēkiem ir jāstrādā, ar afišas izlikšanu vien nepietiek,” pārvaldes vadītāja stāsta, ka par spīti telpu trūkumam kultūras dzīve pagastā neapstājās. Lai arī grāmatas atvēršanas svētku norisei vieta atrasta, gan pašdarbnieki, gan vietējie kultūras mīļi interesējas, vai tiks celta pagasta kultūras nama jaunā piebūve.
Plaisas sienās un nepiemērotas telpas
Kaut gan pirmā plaisa sienā ievērota vēl senāk, zāle par bīstamu un nepiemērotu masu pasākumiem atzīta tikai 2014. gada nogalē, neilgi pēc Zolitūdes traģēdijas. Trīs gadu laikā veiktas trīs ekspertīzes un visās atzīmēts – telpās ne tikai bīstami uzturēties, tās ir arī nepiemērotas pašdarbnieku kolektīvu un kultūras pasākumu apmeklētāju vajadzībām. Esošā garderobe un vestibils ir tikpat mazi kā pieliekamais, trūkst grimētavas, nav atbilstošas tualetes, telpu rekvizītu izgatavošanai un uzglabāšanai, turklāt ēka nav piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Konstatēti arī trūkumi drošības jomā – ēkai ir tikai viena izeja, nav dūmu izvades, aizmūrēti logi.
Pilnu rakstu lasiet 24. oktobra numurā.
