Atkritumu, ko saražo sabiedrība, kļūst aizvien vairāk. Šajā apjomā ietilpst arī tie atkritumi, kuri nedrīkst nonākt kopējos konteineros, un tie jāutilizē atsevišķi. Tie, piemēram, ir celtniecības atkritumi, kuri lielā daudzumā paliek pēc remontdarbiem. Lai tos utilizētu, jāvēršas specializētā uzņēmumā, un viens no tiem ir „Eko Latgale”.
Jautājums saistībā ar celtniecības atkritumiem beidzamajā laikā ir ļoti aktuāls. Apzinīgi pilsētnieki neizmet būvgružus kopējos konteineros un neved uz mežu, bet pasūta, piemēram, speciālus konteinerus vai arī paši ved tos uz speciāliem pieņemšanas punktiem. „Mūsu uzņēmums piedāvā maksas pakalpojumu – uzstāda konteineru pie būvobjekta vai pieņem šos atkritumus to šķirošanas un pārstrādes iecirknī. Privātpersonām maksa par šo pakalpojumu ir no 2 līdz 9 eiro par kubikmetru. Jo atkritumi labāk sašķiroti, jo zemāka cena,” pastāstīja „Eko Latgale” vadītājs Ainārs Veliks.
Jāatzīmē, ka šos atkritumus neglabā, bet nosūta uz pārstrādi. Piemēram, Valsts vides dienests izsniedzis atļauju vienā no uzņēmuma objektiem veikt ķieģeļu, asfalta, betona, grunts, akmeņu utt. otrreizējo pārstrādi. „2012. gadā mēs pārņēmām objektu, uz kuru iepriekš, desmit gadu garumā, galvenokārt tika vesti šie materiāli. Mums nācās ieguldīt daudz līdzekļu pārstrādes ražotnes attīstībā, un pašlaik mēs varam piedāvāt pārdošanai aptuveni desmit produkcijas veidus, kuri ražoti no otrreizējām izejvielām. Kā piemēru var minēt sijātu augsni (0,8 mm). Mēs paši nodevām saņemtos materiālus laboratorijā, to darīja arī uzņēmums „Binders”. Kā liecina analīžu rezultāti, tās auglība ir nedaudz augstāka par minimālo. Tādējādi, lai veidotu nogāzes un zālienus, nav obligāti kaut kur jārok grunts, krasta līnija utt., bet var izmantot otrreizējo izejvielu. Tas pozitīvi ietekmē dabas resursu saglabāšanu,” ir pārliecināts Ainārs Veliks.
Kā teica „Eko Latgale” vadītājs, pārstrādes procesu rūpīgi kontrolē instances, -- tiek pārbaudīta putekļu emisija drupināšanā, urbumi, vai nav ietekmes uz vidi.
Ir vēl kāda būvgružu kategorija – tie ir bīstamie atkritumi. Uzņēmumam „Eko Latgale” ir atļauja divu šādu atkritumu veidu – tā saucamā šīfera un azbestu saturošu izolācijas materiālu (agrāk ar tiem siltināja caurules) pieņemšanai. Valsts vides dienesta atļaujā norādītas speciālas vietas, kuras aprīkotas saskaņā ar īpašām prasībām. Piemēram, tur jābūt ūdensnecaurlaidīgam grīdas segumam, turklāt uz materiāliem nedrīkst nonākt nokrišņi. Šie bīstamie atkritumi jāietin vai jāiepako, jo to putekļi ir bīstami. Uzņēmuma teritorijā tos uzglabā speciālos marķētos maisos. „Mums ir tiesības uzglabāt šādus materiālus līdz gadam. Mūsu uzņēmums nenodarbojas ar bīstamo atkritumu pārstrādi, bet nododam tos tālākai utilizācijai Demenes vai Jēkabpils poligonā, vai arī Brocēniem,” pastāstīja A. Veliks.
„Eko Latgale” ir sistēmas „Latvijas zaļais punkts” dalībniece un nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu. Lielākā daļa materiālu īpašas problēmas nesagādā, piemēram, makulatūra, iepakojums, stikls utt. Par šādiem materiāliem uzņēmums ir gatavs maksāt iedzīvotājiem, ja tie ir sašķiroti un savākts noteikts apjoms. Savukārt elektronika un baterijas tiek nodotas specializētiem uzņēmumiem, kuri daļu izkomplektē, bet daļu nodot utilizācijai.
Savukārt dienasgaismas lampas tiek savāktas un nodotas Liepājas demerkurizācijas centram. „Saskaņā ar likumu, mēs drīkstam pieņemt no iedzīvotājiem noteiktus atkritumu veidus. Vieni no problemātiskākajiem atkritumiem ir automašīnu riepas – mēs pieņemam vienu komplektu vienam transporta līdzeklim gadā. Tiek pieprasīts, lai mēs pieņemam šo materiālu, bet – kur to nodot, lēmums nav. Vienīgā vieta ir Emburga 240 km attālumā no šejienes, kur mēs par tonnu maksājam 70—95 eiro. Tādējādi savācam aptuveni 60 kubikmetrus jeb 6 tonnas, tad vedam un nododam šim uzņēmumam,” pastāstīja „Eko Latgale” vadītājs.
Vēl viens bīstamo atkritumu veids ir medicīniskie atkritumi, taču Daugavpilī nav uzņēmumu, kuri tos vāc un utilizē. Šajā atkritumu kategorijā ir neizlietotas zāles, kurām beidzies derīguma termiņš, aerosolu baloni, asi priekšmeti (šļirces, adatas, skalpeļi), dzīvsudraba termometri utt. Medicīniskie atkritumi bīstami gan tāpēc, ka ir bioloģiski aktīvi, gan tāpēc, ka var kļūt par infekciju nesējiem un izraisīt smagas saslimšanas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā ir uzņēmumu, kuri nodarbojas ar to utilizāciju:
- Bīstamo atkritumu organizācija (www.bao.lv)
- «LAUTUS» (www.lautus.lv)
- «L&T» (www.l-t.lv)
- «Dīlers» (www.dilers.lv).
