Neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju gan Latvijā, gan Daugavpilī, kur gandrīz nav lielu uzņēmumu, Latgales reģionālās Valsts darba inspekcijas darbinieki turpina darbu agrākajā ritmā.
Skaitļi ir iespaidīgi
Struktūra aizstāv darbinieku tiesības un seko, lai darba devēji rūpētos par darba drošību savā uzņēmumā, kā arī ievērotu attiecīgus noteikumus, instrukcijas un likumus. Tās vadītājs Jānis Butāns minēja šādus skaitļus: šī gada deviņos mēnešos Latgales reģiona inspektori pārbaudījuši 934 uzņēmumus un firmas, tostarp 373 – sakarā ar sūdzībām un iesniegumiem, kuri saņemti no darbiniekiem.
Inspektori izskatījuši arī 103 ārstu prasības, kuri nosaka, vai konkrēta darbinieka veselības stāvoklis ir atbilstošs profesionālo pienākumu veikšanai, kad jāņem vērā, vai tā nav arodslimība un vai cilvēks var turpināt darbu, nenodarot kaitējumu veselībai. „Šādos gadījumos mūsu inspektori kopā ar darba devēju un šī uzņēmuma darba aizsardzības speciālistu sastāda aktu par konkrētu darba vietu. Viens dokumenta eksemplārs tiek nosūtīts uz Rīgu, Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, kur ārstu komisija pieņem lēmumu, vai cilvēkam tā ir arodslimība,” paskaidroja Jānis Butāns.
Darba inspekcijas inspektori pārbaudījuši 241 uzņēmumu saistībā ar darbinieku likumīgu noformēšanu – vai ir noslēgti darba līgumi, vai tie ir vispār saskaņā ar Darba likuma 40. panta 1. daļu, vai ziņas par darbinieku ir iesniegtas Valsts ieņēmumu dienestā. Saskaņā ar likumdošanu, darba devēja pienākums ir elektroniski informēt Valsts ieņēmumu dienestu vismaz vienu stundu iepriekš, pirms darbinieks sācis pildīt savus pienākumus, bet rakstiski – vienu diennakti iepriekš. Viens darba līguma eksemplārs tiek izsniegts darbiniekam, otrs glabājas pie darba devēja.
Pārkāpumu ir daudz
Ņemot vērā nelabvēlīgo ekonomisko situāciju un daba vietu trūkumu, daudzi Latgales iedzīvotāji strādā uzņēmumos un firmās, kurās tiek pieļauti dažādi pārkāpumi, pat netiek noslēgti darba līgumi, kas strīdīgu situāciju gadījumā, kurās iesaistīts darba devējs un darbinieks, noved pie tā, ka darbinieks nespēj neko pierādīt tiesā, ja lieta nonāk tiktāl. Ja tamlīdzīgos gadījumos darba devējs nemaksā nodokļus par savu darbinieku, vēlāk šis cilvēks nevar saņemt, piemēram, bezdarbnieka pabalstu, sociālas garantijas un atvieglojumus.
Pārbaudot 241 uzņēmumu, 72 gadījumos konstatēts, ka darbinieki strādājuši bez darba līguma vai arī par viņiem nav ticis paziņots Valsts ieņēmumu dienestam.
Pilnu rakstu lasiet 3.novembra numurā.
Anatolijs Krilovs
