„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. aprīlis
Piektdiena
Fanija, Vēsma
+3.0 °C
apmācies

Suminās latviskā mantojuma glabātājus

30. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā semināra „No kultūras zīmes “Latviskais mantojums” līdz UNESCO” laikā tiks pasniegta kultūras zīme “Latviskais mantojums” 16 lauku tūrisma uzņēmējiem, tostarp Latgalē.

Kultūras zīmi saņems keramikas darbnīca “Cukrasāta” Rēzeknes novadā par latviskas sētas uzturēšanu un podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu, biedrība “Jubra” Daugavpils novadā par latgalisko tradīciju un prasmju kopšanu, podnieks Ilmārs Vecelis Krāslavas novadā par podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu, tāšu meistars Jurijs Ivanovs Zilupes novadā par tradicionālas amata prasmes uzturēšanu – tāšu pīšanu, Aldis Pušpurs, mežniecības muzeja Egļavā (Viļakas novads) vadītājs, par mežsaimniecības tradīciju daudzināšanu, un SIA „Latgalessmakovka.lv" Kārsavas novadā par latgaliešu dzēriena “šmakovka” tradīcijas uzturēšanu.

Kultūras zīme "Latviskais mantojums" izveidota pēc Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” iniciatīvas, un sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību zīme kopš 2013. gada tiek piešķirta lauku tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā, iekļauj mūsdienu dzīvē un rāda apmeklētājiem latviskās kultūras un sadzīves tradicionālās vērtības. Pēc šīs zīmes var pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus. Kopumā zīmi saņēmušas nu jau 88 saimniecības visā Latvijā. Katrai saimniecībai zīme tiek piešķirta par kādu konkrētu prasmi vai latviskā dzīvesveida izpausmi, kas tiek iesaistīta arī tūrismā.