Māte meitai pin bizi, puika lasa grāmatu, sieviete lūkojas pa logu, dāma krāšņā cepurē devusies pastaigā, sievas plūc linus, kastaņu koki saziedējuši ziedu svecēs, strādnieki zāģē kastaņas… Tie ir tikai daži gleznu stāsti, kurus māksliniece Valda Mežbārde piedāvā savu cienītājiem izstādē „Starp mirkļiem” Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā.
„Vecākās gleznas ir tapušas pagājušā gadsimta 70. gadu otrajā pusē. Daudzi darbi atrodas manā darbnīcā, atlasīti intuitīvi. Vairākus darbus esmu sagriezusi un izmetusi, jo sajūtu līmenī sapratu, ka tā vairs nav mana māksla. Manas gleznas, kas paliks tikai man, saistītas ar mīļiem cilvēkiem -- meitu Madaru un dēlu Rūdolfu, kolēģiem un Latgali. Man ir svarīga kopā būšanas, satikšanās noskaņa. Tie ir mani mīlestības mirkļi, kuri jākrāj visu dzīvi,” pastāstīja māksliniece.
Visu rakstu lasiet 24. novembra numurā.
