„Gribu aiznest jūru, kaut tik mazuliet, arī tiem, kas netiek, ceļš ir pārāk liels…” ar pašas sarakstītu dzejoli „Jūru Daugavpilij!” māksliniece Ilona Vilka 8. decembrī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā atklāja savu fotogrāfiju izstādi „Jūra, laiks, sapņi…”.
Divdesmit fotogrāfijās var ieraudzīt tik skaisto un atšķirīgo Baltijas jūru, kas iemūžināta lielākoties Kurzemes piekrastē. Tas ir viens no mākslinieces bērnības rozā sapņiem, kuru viņai izdevies īstenot tikai pensijas gados.
Māksliniece atzīst, ka dzīve bijusi grūta, nebija laika pievērsties savam hobijam, jo bija jācīnās par izdzīvošanu. Pabeigusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, viņa strādājusi par fizkultūras skolotāju. Jau tad viņa pievērsās mākslas daiļradei – saviem sportistiem izgatavoja medaļas no māla, glezniņas no kausēta stikla. Vēlāk šo glezniņu izstādes apceļoja gan Latviju, gan pabija ārzemēs.
Tikai aizgājusi pensijā, viņa beidzot varēja atļauties pievērsties savam sapnim, un atzīst, ka tagad strādā dvēselei un sirdij. Ilonu Vilku saista tieši jūras fotografēšana. „Varbūt tāpēc, ka bērnībā mamma mani katru dienu ratiņos piestūma pie jūras un uz laiku atstāja, bet mani sargāja sunītis Spicītis. Iespējams, man jūra patiešām ieskalota dvēselē,” saka māksliniece un uzsver, ka nevar tāpat vien aiziet pie jūras un fotografēt visu, ko redz. Viņa vēlas dāvāt cilvēkiem tādas ainas, ko ikdienā citi neredz.
Visu rakstu lasiet 15. decembra numurā.
