Pirms Ziemassvētkiem un Jaunā gada cilvēki savā mājoklī tradicionāli rotā eglīti. Kāds pērk vai nocērt mežā dzīvu egli, kāds izrotā mākslīgo, savukārt citi iztiek bez eglītes. „Latgales Laiks” jautāja daugavpiliešiem un pilsētas viesiem, kam viņi dod priekšroku.
Aleksejs Surikovs ar dzīvesbiedri Darju rotā dabīgo egli. „Tai ir īpaša smarža, dzīva eglīte rada mājīgumu,” saka Aleksejs, „turklāt ir interesanti pašam aiziet uz mežu, piesmelt pilnus zābakus sniega, nosalt, bet atgriezties mājās priecīgam un ar eglīti.” Tiesa, šogad Surikovi nolēma iztikt bez eglītes, jo audzina gadu veco meitiņu.
Daugavpiliete Maija Svarinska pastāstīja, ka viņi trīs gadus rotāja mākslīgo egli, jo bērns bija mazs un negribējās, lai visur būtu skujas. Taču šogad viņi nolēma izrotāt dzīvu egli. „Bērns ir paaudzies, kā arī gribas, lai eglīte smaržo un rada īpašu noskaņojumu. Noteikti pirksim eglīti podā, lai vēlāk to iestādītu,” viņa pastāstīja. Maijas ģimenē ir tradīcija – iekārt eglītē jaunu adītu rotaļlietu, kuras viņiem dāvina draudzene, kā arī bumbu, uz kuras attēlota visa ģimene.
Vladimirs rotā mākslīgo egli, jo ar dzīvu koku ir daudz rūpju. Ar viņu vienisprātis ir daugavpiliete Nadežda. Viņasprāt, mākslīgā zaļā skaistule ir praktiska, tā var priecēt bezgalīgi un nepiegružo mājokli.
Anohinu ģimene vienmēr rotā mākslīgo egli, viņuprāt, tā ir gan vienkāršāk, gan labāk. Turklāt nav pastāvīgi jāvāc skujas – ģimenē, kurā ir mazs bērns, tas ir jo īpaši aktuāli.
