2019. gadā Kalkūni atzīmēs 500 gadu jubileju. Šobrīd pagastā darbojas biedrība „Calcuna”, kas apņēmusies jubilejai gatavoties, popularizējot novadpētniecību.
Trīs vaļi
Biedrības „Calcuna” vadītāja Brigita Madelāne savulaik bijusi Kalkūnes kultūras centra vadītāja, un tad arī radusies doma veidot kopienu, lai uzsāktu apzināt pagasta vēsturi. Vēstures entuziasti nebija ilgi jāmeklē, un pavisam drīz izkristalizējās trīs galvenie aktīvisti: Leo Trukšāns, Oļegs Papsujevičs un Jurijs Čertovs. B. Madelāne viņus dēvē par biedrības trim vaļiem: „Bija tāda sajūta, ka viņi gaidīja, lai tikai kāds uzaicina darboties.”
Līdzās viņiem sāka veidoties kuplāks entuziastu pulks, kas apmeklēja tikšanās, sniedza intervijas, nesa dažādus vēsturiskus materiālus, dokumentus, aprakstus, fotogrāfijas. Jau pirmā gada laika tika sakrāts liels daudzums vēsturisku liecību, kas krājušies mapju kaudzēs, līdz O. Papsujevičs apņēmās informāciju apkopot hronoloģiskā secībā grāmatā. Tā 2013. gadā tapa grāmata „Kalkūnes pagasts gadsimtu ceļos”, ko projektā atbalstīja Latgales reģiona attīstības aģentūra.
B. Madelāne norāda, ka nākotnē ir plāns izdot otru izdevumu ar labojumiem. Tā kā daudz materiālu ir krievu valodā, būtu noderīgi to izdot arī krievu valodā. Zīmīgi, ka grāmatas tapšanas galvenie vaininieki nav specializējušies vēstures jomā. Piemēram, L. Trukšāns bijis ilggadējs Daugavpils Universitātes fizikas laborants, J. Čertovs – būvinženieris, bet O. Papsujevičs – ķīmijas doktors.
Diemžēl L. Trukšāns un O. Papsujevičs nu jau ir mūžībā, un biedrība meklē jaunus novadpētniecības aktīvistus Kalkūnē. Novembrī šim mērķim organizēta tikšanās, tā sakritusi ar biedrības piektās gadadienas mēnesi. „Mūsu mērķis nav krāt vēstures materiālus, bet domāt, kā tos realizēt mūsdienās,” skaidro biedrības vadītāja. Daugavpils novada dome vairākus gadus piešķīrusi finansējumu vēsturiski informatīvo stendu izveidei no biedrību fonda. Turklāt daudzi projekti veiksmīgi īstenoti, piesaistot arī cita veida atbalstu.
Kalkūnietis Šanhajā
2013. gadā biedrība organizējusi konferenci, uz kuru aicināti arī viesi no ārzemēm, kas varētu pastāstīt par Kalkūniem. Necerēti izveidojās veiksmīga sadarbība ar Viktoriju Šaronovu, zinātnieci no Maskavas. „Viņa mums, vietējiem, atklāja, ka kapsētā pie Birķineļu baznīcas ir apbedīta Grossu dzimta,” stāsta B. Madelāne. „Viktors Grosse, kura vecāki nākuši no Kalkūnes, 1917. gada revolūcijas laikā bija Krievijas impērijas vēstnieks Šanhajā, valstī, caur kuru tolaik plūda lielas bēgļu straumes. Tā kā daudziem viņš pat izglābis dzīvību, emigrantu ģimenes vēl līdz pat šai dienai atminās Grossa vārdu. „Zinātniece minējusi arī to, ka Šanhajā atrodas pēc Grosses pasūtījuma celtā Krievijas vēstniecības ēka, kas viņai atgādina Daugavpils centra arhitektūru.
Vēsturiski nozīmīgākā celtne Kalkūnes pagastā viennozīmīgi ir Kalkūnes muižas ēka. Kalkūnes bērnunams pašlaik to izmantoto kā noliktavu. B. Madelāne zina stāstīt, ka aptuveni pirms desmit gadiem tapis ēkas atjaunošanas projekts un pat tika uzsākta renovācija, bet tā, diemžēl, apstājās pēc grīdu un sienu seguma atsegšanas. „Tolaik vēl nebija tādas izpratnes par vēsturisko ēku renovāciju, tāpēc arī viss tika atstāts šādā stāvoklī,” norāda B. Madelāne. Ēka atrodas valsts īpašumā, un vienīgā iespēja ēku apskatīt no iekšpuses ir Muzeju naktī.
2013. gadā biedrība padziļināti pētīja barona fon Etingena dzimtu, kas uzcēluši tagadējo Kalkūnes muižu. „Katra muiža sagaida savu laiku,” ir pārliecināta B. Madelāne, minot Daugavpils cietoksni kā vienu no piemēriem tam, ka viss notiek, ja vietai uzmanību pievērš mākslinieki vai vēsturnieki. Pašlaik ēka ir pasargāta no bojāejas, jumts un logi ir nomainīti. Taču tuvākā apkārtnē atrodas arī citas vēsturiskas arhitektūras pērles, kas gaida savu atdzimšanu. Piemēram, Skrudalienas pagastā tādas ir pat divas – Šengeidas un Bruņenes muiža. Abas atrodas privātīpašnieku rokās, tāpēc par to likteni skaidrības nav.
Tā kā senās fon Etingena muižas teritorijā mūsdienās ietilpst ne tikai Kalkūnes, bet arī daļa Laucesas un Medumu pagasta, „Calcuna” darbojas arī ārpus Kalkūnes pagasta robežām. Notiek sadarbība ar citām biedrībām, piemēram, kopā ar Medumu biedrību „No sakoptas vides līdz sakoptai dvēselei” iegūts finansējums Ēģiptes baznīcas jumta uzklāšanai. Savukārt kopā ar biedrību „Bekas” salabots Birķineļu baznīcas jumts. Tagad novada dome to pārņēmusi savā īpašumā, tādējādi paverot jaunas iespējas, kā saglabāt šo sakrālo celtni.
