Kā liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dati, 2016. gadā visā Latvijā iemidzināti aptuveni 3000 dzīvnieku, tostarp 646 suņi, 2345 kaķi un 103 citi dzīvnieki. Tā ir aptuveni trešā daļa no dzīvniekiem, kuri gada laikā nonāk patversmēs. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ja patversme 14 dienu laikā neatrod dzīvniekam saimnieku, iestādei ir tiesības atdot dzīvnieku citai patversmei, meklēt jaunu saimnieku vai iemidzināt.
Sarunā ar dažu patversmju, sabiedrisko organizāciju vadītājiem, kā arī veterinārārstiem, noskaidrojās, ka neviens speciāli dzīvniekus neiemidzina, un visbiežāk eitanāzija ir smags lēmums, ko nākas pieņemt. Pirmām kārtām, tiek iemidzināti smagi slimi, agresīvi dzīvnieki, kuri rada apdraudējumu apkārtējiem, tie ir mežonīgi un viņus nav iespējams pieradināt, kā arī pārāk veci dzīvnieki, kuriem nevar atrast jaunu saimnieku. Iemidzināšanu veic vetārsts, savukārt dzīvnieku ķermeņus utilizē, veterinārā klīnika, ar kuru patversme noslēgusi līgumu. Šīs procedūras izmaksas atkarīgas no dzīvnieka lieluma.
Pase, čips un vakcinācija
Biedrība „Dzīvnieku sargi” palīdz Rēzeknes pilsētas dzīvnieku patversmei, kā arī atbalsta klaiņojošo kaķu sterilizāciju. Rēzeknes patversmē pastāvīgi uzturas aptuveni 20—25 suņi un 30—50 kaķi. Ik nedēļu patversmē pieņemto dzīvnieku skaits mainās, tas var sasniegt pat desmit. Apmēram tikpat dzīvniekiem izdodas atrast jaunus saimniekus. Viens no biedrības „Dzīvnieku sargi” Gļebs Konošonoks pastāstīja: „Mēs vācam ziedojumus ar sociālo tīklu starpniecību un rīkojam labdarības akcijas. Par saziedotajiem līdzekļiem mēs pērkam barību, uzlabojam dzīvniekus turēšanas apstākļus un apmaksājam to ārstēšanu, kad patversmes līdzekļu nepietiek. Savukārt jauni saimnieki tiek meklēti ne tikai Rēzeknē un Rēzeknes novadā, bet arī visā Latvijā. Piemēram, kāds labsirdīgs, bet vecs un jau gandrīz akls suns no Rēzeknes aizbrauca uz Liepāju un tagad ik dienu kopā ar jauno saimnieku dodas stundām ilgās pastaigās gar jūru.”
Rēzeknes patversme jaunajiem saimniekiem atdod čipētus suņus, kuri ir vakcinēti pret trakumsērgu, tiem ir Eiropas pase, savukārt kuces obligāti ir sterilizētas. Jāpiebilst, ka suņi, pēc jaunā saimnieka vēlēšanās, var tikt kastrēti. Cik vien iespējams, visus kaķus un kaķenes kastrē un sterilizē. Rēzeknes patversmē iemidzina tikai tos dzīvniekus, kuriem cieš mokas veselības stāvokļa dēļ, kā arī atrodas uz bojāejas robežas.
Kad no eitanāzijas nav iespējams izvairīties
Patversmes „Otrā māja dzīvniekiem” vadītāja Žaneta Sosnare saka: „Savā darbā mēs vienmēr esam pieturējušies un arī tagad pieturamies pie savas stratēģijas un pieņemšanas noteikumiem. Protams, tas neattiecas uz klaiņojošiem dzīvniekiem, kā arī tiem, kuri nokļuvuši nelaimē un ir jāglābj. Taču mēs nepieņemam dzīvniekus no tiem, kuri ir „paspēlējušies”, kuriem dzīvnieks kļuvis par traucēkli, kā arī no cilvēkiem, kuri pamet Latviju, tāpēc suni vai kaķi ved pie mums. Mēs skaidrojam, ka, paņemot dzīvnieku, cilvēki uzņemas atbildību, viņiem jārūpējas par saviem mīluļiem, bet situācijā, kad tas nav iespējams, jāmeklē viņiem jaunas mājas, nevis jāuzkrauj atbildība citiem.”
Patversmē ir aptuveni 30 vietas suņiem un 20 vietas – kaķiem. Patversme cenšas nevienu neiemidzināt, bet meklēt dzīvniekiem jaunas mājas. Eitanāziju nākas pielietot izņēmuma gadījumos, taču tas nav saistīts ar vietu trūkumu. „Dzīvnieki, kuri nonāk pie mums, tiek sterilizēti, pēc 14 karantīnas dienām tos vakcinējam, reģistrējam un čipējam. Pašlaik mūsu patversmē notiek remonts, un, piemēram, kaķus uz laiku paņēmuši pie sevis brīvprātīgie. Taču vienlaikus turpinās jaunu māju meklēšana šiem dzīvniekiem,” pastāstīja patversmes vadītāja.
Daugavpils dzīvnieku patversmes vadītāja Oksana Bondare pastāstīja, ka tagad situācija ir vieglāka, -- patversmē atrodas 31 pieaudzis kaķis un 43 kaķēni, kā arī 41 pieaudzis suns un 14 kucēni. Vidēji nedēļā pie jauniem saimniekiem dodas pieci suņi, dažkārt vairāk, dažkārt mazāk. Jebkurā gadījumā, brīvu voljēru patversmē nav. Noteiktos gada periodos patversmē vienlaikus var atrasties 120 kaķi un 90 suņi. „Daugavpils dzīvnieku patversme cenšas neņem dzīvniekus no cilvēkiem, jo jaunu māju meklēšana, pirmām kārtām, ir saimnieku uzdevums. Taču dažkārt nav, kas palīdz – saimnieki miruši, aizbraukuši un pametuši dzīvnieku utt. Iemidzināti tiek galvenokārt slimi, agresīvi, mežonīgi un veci dzīvnieki – tie, kuri var apdraudēt pārējo patversmes iemītnieku veselību, kā arī tādi, kuri nespēs dzīvot kopā ar cilvēku un viņiem nebūs iespējams atrast jaunas mājas. Smagākajos periodos patversmē nonāk līdz 100 kaķēniem nedēļā, saprotams, ka atrast mājas tik lielam skaitam nav iespējams. Ja patversmē nonāk pieauguši veseli kaķi, pēc sterilizācijas un pārējām procedūrām tos palaiž brīvībā. Protams, ar suņiem šāds variants neder. Daugavpils dzīvnieku patversme sterilizē, čipē un vakcinē dzīvniekus,” pastāstīja Oksana Bondare.
Uzziņai
Visi interesenti var ziedot dzīvnieku patversmēm
Biedrība „Dzīvnieku sargi”
LV86PARX0020106910001
Rēznas iela 13b, Rēzekne
Biedrība «Otrā māja dzīvniekiem»
LV74PRTT0256016821400
Vēži-1, Demenes pagasts, Daugavpils novads
Biedrība «Astes un ķepas» (Daugavpils dzīvnieku patversme)
LV29HABA0551039773569
Piekrastes iela 2, Daugavpils
