„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. aprīlis
Pirmdiena
Laine, Raimonds, Vilnis
+20.7 °C
daļēji mākoņains

Suņa gads – uzticams un drošs

Irēna Ļutaja ar Randu // Foto: Inese Minova

2018. gads pēc Austrumu kalendāra ir Suņa gads. Jācer, ka tam piemitīs vislabākās suņa īpašības – uzticamība un drošība. Par to visvairāk pārliecināti tieši kinologi, kuri diendienā vēro un apmāca suņus, gatavojot profesionālus palīgus robežas sargāšanā vai noziedznieku ķeršanā.  

VRS Daugavpils pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta Kinoloģijas nodaļas priekšnieks Jānis Želvis atzīst, ka nākamais gads varētu būt nosvērts, uzticams un stabils. „Suns ir cilvēka draugs. Gribas domāt, ka visās jomās būs stabilitāte. Arī mūsu darbā – dzimteni nosargāsim, un sunīši mums tajā palīdzēs,” teic J. Želvis.

Tandēms uz mūžu

Kinoloģijas nodaļā mācības notiek ik dienu. J. Želvis ļauj nedaudz ielūkoties šajā procesā brīdī, kad kinologs Ilmārs Grustāns trenē savu suni Sparki meklēt aizliegtas vielas. Mācībām ir atvēlētas speciālas telpas un aprīkojums, kas svešiniekiem gan netiek rādīts.  

Kinoloģe Irēna Ļutaja aicina paskatīties, kā notiek treniņš ārā, kur suņi mācās pārvarēt barjeras, tvert priekšmetus un apgūst citas prasmes. Irēnai ir divi dienesta suņi. Labradoru šķirnes kucītei Emīlijai jau ir 7,5 gadi, nākamgad suns dosies pensijā. Emīlija ir apmācīta meklēt vielas. Saimniece atzīst, ka tai esot ļoti draudzīgs un mīļš raksturs, Emīlija labprāt man ļauj sevi noglāstīt un sabužināt. Arī pēc aiziešanas atpūtā Emīlija paliks pie savas saimnieces, jo no draugiem šķirties nedrīkst, saka Irēna. Viņas otrs dienesta suns ir trīs gadus vecais vācu aitu suns Randa, kas ir gana paklausīga, taču ļoti emocionāla un greizsirdīga, tomēr Irēnai izdevies Randu pierunāt draudzēties ar savu kolēģi Emīliju.  

Kinologs un viņa suns ir tandēms, kas kopā strādā un vada savu ikdienu, saka Jānis Želvis. Suns kinologam nav tikai kolēģis, bet ģimenes loceklis, jo dzīvo pie sava saimnieka un ir atkarīgs no viņa aprūpes. Arī izdienējušos suņus kinologi patur sev, reti kad suns nonāk cita saimnieka rokās. 

Vidēji suņa dienesta laiks ilgst 8-11 gadus, taču, ja veselība atļauj, var dienēt arī ilgāk. „Robežsargu suņi uz dīvāna neguļ, bet atrodas dienestā,” saka J. Želvis. Tā kā suns strādā ar simtprocentīgu atdevi, tas ietekmē suņa veselību. Ik gadu kāds suns „aiziet pensijā”, bet vietā nāk jauns. Kamēr suns dienē, valsts pilnībā par to rūpējas -- sedz ēdināšanas un veselības aprūpes izmaksas, dienesta sunim pienākas gan atvaļinājums, gan slimības lapa. Vienīgi pensionēta suņa aprūpe ir kinologa ziņā.

Kinologa Ilmāra Grustāna suns Sparki, sava rakstu dēļ saukts arī par Balamutu

Sargā robežu un palīdz policijai

Kucēnus dienestam audzē Valsts Robežsardzes koledžas Kinoloģijas dienesta Kinoloģiskais centrs Rēzeknē. Tiem sasniedzot divu mēnešu vecumu, notiek pirmā atlase pēc dažādiem kritērijiem – veselība, dzirde, redze, oža u.tt. Piemeklējot kinologam jaunu kucēnu, tiek ņemts vērā abu raksturs un temperaments, veidojot ciešu tandēmu, kas spēs sastrādāties. Tad sākas kopīgas mācības. Jau sākotnēji tiek izvēlēts, vai suns būs vielu meklētājs vai patruļsuns. Tikai pusotra vai divu gadu vecumā suns ir gatavs dienestam. 

Robežsardzē dienē galvenokārt beļģu aitu suņi, labradori un vācu aitu suņi. J. Želvis atzīst, ka katrs suns ir individualitāte.

Ikdienā robežsardzes kinologi ar suņiem dzen pēdas gan kontrabandistiem, gan nelegālajiem imigrantiem, patrulē robežu un nāk talkā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldei, kam trūkst sava kinologu dienesta. Jānis Želvis pastāsta kādu gadījumu, kad šogad robežsardzes kinologa suns palīdzējis ļoti ātri notvert zagļus Krāslavā, kuri bija aplaupījuši veikalu. Suns sadzinis zagļu pēdas līdz pat dzīvokļa durvīm kāda daudzstāvu nama piektajā stāvā, pārsteidzot noziedzniekus, kuri tobrīd svinēja sava laupījuma iegūšanu.

Valsts robežsardzes kinologu dienests stabili strādā un attīstās jau vairāk nekā 20 gadu garumā, liekot lietā jaunas tehnoloģijas un pieredzi. J. Želvis atzīst, ka mūsdienās ir daudz iespēju, tostarp gūt ārvalstu pieredzi. Daugavpils kinologi piedalās arī Eiropas Savienības ārējās robežas sargāšanā, piemēram, Somijā, Bulgārijā, Horvātijā un Grieķijā. Jānis Želvis pats šogad divus mēnešus piedalījies starptautiskā operācijā Bulgārijā, aizturot nelegālos imigrantus.

Ik gadu kinologi kārto eksāmenu, lai pierādītu savas profesionālās prasmes.

Izņemot ikdienas dienesta pienākumus, kinologi piedalās arī izstādēs un dažādās sacensībās.

J. Želvis atzīst, ka kinologa profesija ir dzīvesveids, turklāt labi atalgots, toties prasa lielu atdevi, jo dienests jāpilda neatkarīgi no apstākļiem.

Kinologu dienests tiek regulāri atjaunots. Interese par kinologa profesiju esot, taču kļūt par kinologu nav viegli, jo notiek rūpīga izvērtēšana, vai cilvēks atbilst šim amatam, turklāt topošajam kinologam jārēķinās, ka ar vēlmi vien nepietiek, svarīga ir spēja atrast teicamu kontaktu ar suni, turklāt uz ilgiem gadiem. „Suns nav dators, kuru var izslēgt, ar tā klātbūtni jārēķinās visu laiku. Kinologiem latiņu esam pacēluši diezgan augstu, jo no viņu darba ir daudz atkarīgs,” saka J. Želvis.  

Uzziņai

2017. gadā VRS Daugavpils pārvaldes kinoloģijas dienesta kinologi ar suņiem uz robežas aizturējuši 38 pārkāpējus, galvenokārt kontrabandistus, 13 reizes atraduši aizliegtās preces (kontrabandas cigaretes), 56 reizes dzinuši pēdas robežpārkāpējiem, 24 gadījumos snieguši palīdzību Valsts policijai (vienā gadījumā atrastas sprāgstvielas, aizturētas 2 personas un atrasti divi pazudušie).