22. decembrī Daugavpils volejbola veterāni un šobrīd spēlējošie volejbolisti, sanākuši Latgales Centrālajā bibliotēkā, svinēja Andreja Smirnija un Nikolaja Jevstifejeva grāmatas „Daugavpils vīriešu volejbola vēstures 60 gadi” krievu izdevuma iznākšanas svētkus.
Idejas autors ir Kuzmičs
Skaļākos aplausus izpelnījās grāmatas idejas autors N. Jevstifejevs, kurš ir gan titulēts volejbolists (divkārtējs Latvijas PSR čempions), gan pazīstams sporta pedagogs un treneris.
„Daugavpils volejbola vēsture sākās brīdī, kad 50. gados atbrauca talantīgi pedagogi, vīriešu volejbola treneris Zigismunds Grigoļunovičs un sieviešu volejbola treneri Vladimirs Maizeļs un Maija Purene. Pateicoties viņiem, Daugavpils var lepoties ar volejbolistu sasniegumiem gan Latvijā, gan toreizējā Padomju Savienībā. Turklāt daugavpilieši bija Latvijas izlases „donori”, proti, mūsu pilsētu valsts izlasē pārstāvējuši Jurijs Deveikus, Fjodors Ivanovs, Māris Hincenbergs, Ēriks Baiks, Edgars Baiks, Vadims Kardašs, Aleksandrs Grigorenko, Jevgeņijs un Vjačeslavs Grimailovi, Andrejs Jamrovskis, Vladislavs Hotuļovs, Andrejs Melāns, Aleksandrs Kudrjašovs un Igors Ašuks. Viņu pulkā ir arī volejbola sporta meistars Valdis Lauskis, kurš, būdams Daugavpils latgaliešu biedrības vadītājs, atbalstīja grāmatas izdošanu. Jācer, ka tiks uzrakstīta arī grāmata par sieviešu volejbola vēsturi, jo tā ir tikpat interesanta un svarīga,” teica N. Jevstifejevs, kuru volejbolisti un bijušie audzēkņi sirsnīgi sauc par Kuzmiču.
Kavējoties atmiņās, Valdis Lauskis vīriešu volejbola vēsturi iedalīja trijos posmos -- uzplaukuma laiki, kurus sekmēja trenera Z. Grigoļunoviča iešanās Daugavpilī; pusprofesionālas vīriešu un sieviešu komandas izveidošanās ķīmiskās šķiedras un elektroinstrumentu rūpnīcas paspārnē; jaunatnes volejbola ziedu laiki 90. gados, kad daugavpilieši veidoja Latvijas izlases kodolu.
„Z. Grigoļunoviča trenētie Daugavpils volejbolisti rādīja augsta līmeņa volejbolu, lai arī komandā spēlēja nevis profesionāļi, bet šīs spēles entuziasti. Taču, Latvijai atgūstot neatkarību, valsts sporta budžets tika sadalīts par labu basketbolam, tāpat Daugavpilī, likvidējoties rūpnīcām, pašvaldība uzcēla ledus halli, nevis finansēja volejbolu. Tāpēc šodien Latvijai nav vairs tādas volejbola elites komandas kā „Radiotehniķis” un „DauER”, līdz ar to Latvijas izlase zaudē igauņiem, kuriem volejbola vēsture ir krietni jaunāka. Savukārt Latvijas kausus izcīna jēkabpilieši, nevis daugavpilieši,” atzina Valdis Lauskis.
Prata spēlēt azartiski
Staņislavs Barabanovs, efektīgu bloku meistars Daugavpils izlasē, atminējās, kā Z. Grigoļunovičs uzrunāja 10. klases zēnus spēlēt volejbolu. „Komanda uzreiz iesaistījās Latvijas spēlēs, un jau pirmajā sezonā daugavpilieši Latvijas skolu spartakiādē izcīnīja 2. vietu,” uzsvēra volejbola veterāns.
Pateicoties Z. Grigoļunovičam, Inārs Balodis nonāca Daugavpils komandā un bija saspēles vadītājs, kā arī iemācījās krievu valodu. Viņš atzina: „Mūsu treneris prata pārliecināt, ka volejbols jāspēlē ar lielu atdevi un azartu.”
Grāmatā ietverta statistika par Daugavpils vīriešu volejbola komandu sasniegumiem Latvijas čempionātos, komandas sastāvs, daugavpiliešu dalība Latvijas izlasē, kā arī presē rakstītais, komentāri, fotogrāfijas. To visu Andrejs Smirnijs un Nikolajs Jevstifejevs sameklēja Latvijas nacionālajā, Daugavpils valsts zonālajā arhīvā, laikrakstā „Sports” un sportistu privātajos fondos.
Jāuzsver, ka A. Smirnija un N. Jevstifejeva grāmatas „Daugavpils vīriešu volejbola vēstures 60 gadi” izdošanu atbalstīja Z. Grigoļunoviča mazdēls, Daugavpils dome, Daugavpils latgaliešu biedrība, Latgales Centrālā bibliotēka, sporta žurnālists Jurijs Stepanovs un daudzi citi.
Klātesošie novēlēja Daugavpils volejbolistu jaunajai paaudzei un treneriem lielāku pašvaldības atbalstu, lai daugavpilieši ar savām uzvarām popularizētu Daugavpili.
UZZIŅAI
Daugavpils volejbola zelta vēstures pieturpunkti:
- 1958. gadā Latvijas PSR čempionāta bronzas medaļas;
- 1959. gadā Latvijas PSR čempionāta bronzas medaļas un ceļazīme dalībai turnīrā par iespēju spēlēt PSRS čempionāta 2. grupas A klasē;
- 1966. gadā komanda ar nosaukumu „Ķīmiķis” kā otrā Latvijas PSR komanda sacenšas PSRS 2. grupas A klasē;
- 1968. un 1969. gadā „Ķīmiķis” ir Latvijas PSR čempions;
- 1970. gadā izveido Daugavpils volejbola bērnu un jaunatnes sporta skolu, bet Z. Grigoļunovičs kļūst par labākās Latvijas komandas „Radiotehniķis” treneri;
- 90. gados komanda „DauER” veiksmīgi sacenšas Eiropas jaunatnes čempionātā un Eiropas kausa izcīņā.
