Straujā iedzīvotāju skaita krituma dēļ lauku novadi nereti ķeras pie skolām un kultūras namiem kā pēdējiem salmiņiem dzīvības uzturēšanai. Daugavpils novadā pērn likvidēta viena izglītības iestāde, vēl iepriekš vairākas apvienotas, savukārt par kultūras iestāžu likteņiem diskusijas tikai sākušās. Kas paredzēts jaunajā gadā un tālākā nākotnē, pastāstīja Daugavpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks un Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Aivars Rasčevskis.
- Lauku pašvaldībās lielu traci sacēlis Izglītības un zinātnes ministrijas pētījums ar ieteikumiem skolu tīkla optimizācijai. Kāds noskaņojums ir Daugavpils novadā?
Joprojām daļēji esam neziņā, bet noskaņojums ir kareivīgs, jo par katru skolu būs jācīnās. IZM pētījumā paredzēts, ka pat Špoģu vidusskola jāreorganizē, bet mums tas nav pieņemams. Tā ir viena no labākajām lauku skolām valstī. Lai gan pētījums ir tikai kā ieteikums, es domāju, ka agri vai vēlu gan nonāksim pie tā, ka būs jāpārprofilējas, un pašreizējās vidusskolas kļūs par pamatskolām. Iedzīvotāju skaits samazinās, jāvērtē, kur vairāk bērnu.
Nedrīkst sasteigt, jāvērtē un jāplāno 5--10 gadu perspektīvā. Mūsu pieredze rāda, ka ir dažādi piemēri. Laucesas pamatskolas izveidošana bija liels risks, bet viss izdevās, savukārt Nīcgalē skolu nelikvidējām, tā likvidējās pati, vecākiem pakāpeniski dodot priekšroku citām skolām. Vēl īpašs gadījums ir Zemgales vidusskola, kurā mācās arī pilsētas bērni, līdz ar to skola ir ekonomiski izdevīga. Notiek cīņa starp pašvaldībām, bet pa vidu ir bērns, tāpēc uzskatu, ka jābūt konstruktīvai valsts līmeņa taktikai, lai to risinātu.
- Vai šogad gaidāmas kādas izmaiņas novada skolu tīklā?
Pēc budžeta pieņemšanas vērtēsim, cik un kādas skolas varētu pārtapt no vidusskolām par pamatskolām, taču pagaidām nav plānu 2018. gadā slēgt kādu skolu. Šie lēmumi jāpieņem līdz martam. Ņemsim vērā esošos skolēnu skaita datus, prognozes, arī IZM pētījuma ieteikumus, jo gadījumos, kur nebūsim ar valsti vienisprātis, vajadzēs savu viedokli argumentēt. Jautājums ir, vai var vērtēt tikai no ekonomiskā viedokļa, vai vērts akcentēt arī to, ka ieguldām savos bērnos, viņu attīstībā.
Katra pašvaldība ik gadu aprēķina, cik viens skolēns skolai izmaksā. Daugavpils novadā esam ieguldījuši astoņās skolās, izremontējot ēkas, telpas, šīs izmaksas cenšoties samazināt, bet skolēnu skaits tāpat sarūk. Reģionālo centru pašvaldībām ir vairāk resursu, pieejas fondiem, līdz ar to tām ir vieglāk attīstīt infrastruktūru. Mums, savukārt, sešgadnieku reforma jau ir notikusi, jo gandrīz visās skolās ir pirmsskolas programmu grupas, bet pilsētu skolām tā būs problēma.
- Dzīvības centri pagastos ir arī kultūras jeb tautas nami. Kā plānojat optimizēt šo iestāžu tīklu?
Domāju, ka agri vai vēlu notiks vēl viena administratīvā reforma, tas varētu būt ap 2020. gadu. Varētu būt, ka, piemēram, četru pagastu vietā paliks viens. Katram pagastam, protams, ir sava identitāte, bet jau šogad, sastādot novada pasākumu plānu, izkristalizējās doma, ka, piemēram, vietējos svētkus varētu rīkot pa zonām, nevis katrā pagastā. Jau šobrīd ir noteikti pieci attīstības centri -- Kalupe, Višķi, Naujene, Svente un Skrudaliena, tie varētu veidoties kā kultūras centri. Kultūras pārvaldei uzdots apzināt, vai pagastos šai idejai ir atbalsts, bet šogad pārmaiņas vēl nav gaidāmas.
- Cik liels atbalsts ir kultūras ēku atjaunošanai, piemēram, Līksnas kultūras nama projektam?
Līksnas kultūras nams sarakstā šobrīd ir pirmais. Tur darbojas vairāki aktīvi kolektīvi, projekts ir ļoti labs, bet pagaidām neredzam iespējas rast finansējumu. Bez fondu līdzfinansējumiem vienu miljonu vērtu projektu pašu spēkiem grūti īstenot. Novads gan ir atļāvis Līksnai izsludināt iepirkumu konkursu. Kad tas noslēgsies, zināsim galīgo summu, un tad tiks pieņemts lēmums. Pirms tā būs arī iedzīvotāju sapulces, domāju, ka būs asa diskusija, jo līksniešu vidū nav vienprātības.
Arī Naujenes kultūras nama ēkai ir problēmas, domāju, ka tās varēsim atrisināt. Likvidēt iestādes nav grūti, bet ko tad darīt ar ēku? Nīcgalē šobrīd neatrisināts ir gan jaunās, gan vecās skolas ēkas jautājums. Veco cenšamies pārdot, bet par jauno vēl nav izlemts – vai tur būs sociālā māja, vai pārvietosim uz turieni bērnudārzu, vai darīsim ko citu. Skrudalienas sociālo pakalpojumu dienas centra izveide skolas ēkā rāda, ka ēku liktenis atkarīgs arī no vietējo aktivitātes, piemēram, kopienas var rakstīt projektus.
- Vēl priekšvēlēšanu kampaņās solīts veidot sporta manēžu Randenē. Kādā stadijā ir šī ideja?
Jau pirms pieciem gadiem radās ideja Randenē veidot savu sporta manēžu. Vai nonāksim līdz realizēšanai, vēl nevaru solīt, bet tehnisko projektu drīzumā gan vajadzētu izstrādāt, lai noteiktu, cik tas varētu izmaksāt.
It kā vajadzība ir, jaunie sportisti uzrāda labus sasniegumus, bet pagaidām viņi darbojas Daugavpils sporta manēžā. Piemēram, Kalupē labos rezultātus nodrošinājuši aktīvi treneri, arī spēcīgas sportiskās tradīcijas. Bet redzu arī negatīvas tendences, piemēram, ikgadējā novada jauniešu spartakiādē pērn mani pārsteidza tas, ka bērni un jaunieši nemāk slēpot! Skolās aprīkojums ir, bet skolēni neslēpo. Varbūt tas saistīts arī ar to, ka beidzamajos gados nav sniega.
- Kas tiek darīts novadā, lai jaunā paaudze atgrieztos laukos?
Tā ir valsts problēma, mēs kā pašvaldība varam tikai palīdzēt. Esam ieviesuši stipendiju konkursus, bet tas ir tikai piliens jūrā. Viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē atgriešanos – uzņēmēji nav gatavi maksāt tādas algas, kādas jaunie cilvēki grib nopelnīt. Tajā pašā laikā vietējie uzņēmēji meklē darbiniekus, nav, kas strādā fermās, veic fiziski smagos darbus. Piemēram, Kalupes pagastā var atrast brīvas darba vietas, jo darbojas divi sociālās aprūpes centri. Tomēr lielākais darba roku trūkums, manuprāt, ir lauksaimniecībā.
- Varbūt derētu atsākt rīkot „Vārpā” balles jauniešiem?
Jā, agrāk balles bija ļoti populāras. Tagad – grūti pateikt, vai būs interese. Jautājums, kā tās nosaukt – par ballēm vai diskotēkām? Varbūt arī balles atkal kļūtu populāras, atliek tikai mēģināt!
