Norūpējušies Maļinovas ciema iedzīvotāji vērsās avīzē „Latgales Laiks” ar lūgumu izskaidrot Latvijas Pareizticīgās baznīcas pārstāvju rīcību. Cilvēki uzskata, ka tiks iznīcinātas tūjas, kuras viņi visi kopā iestādīja pirms 25 gadiem un visu šo laiku tās kopa.
Cilvēki sāka uztraukties, kad Maļinovas pareizticīgo draudzes pārzinis priesteris Aleksandrs Jukimovičs vērsās pagasta pārvaldē ar iesniegumu, kurā pauda nodomu saīsināt tūjas, kuras aug pie Svētā Pravieša Elijas dievnama ēkas. Pagasta darbinieki šo iesniegumu nosūtīja Daugavpils novada domei, savukārt no pašvaldības tika saņemta atbilde, ka drīkst apgriezt un veidot tūju vainagu.
Sāp sirds
Maļinovieši ir nobažījušies, ka aptuveni četrus metrus augstās tūjas tiks ne jau „safrizētas”, bet nozāģētas līdz pusei. Jo galvenais iemesls, kāpēc grib stāties tām klāt, ir tas, ka koki „aizsedz” skatu uz baznīcu – itin kā jaunais dievnams slikti redzams no ceļa puses.
Ciema iedzīvotāji to visu ļoti pārdzīvo, jo pirms 25 gadiem viņi paši stādīja šos kokus. Maļinoviete Ināra atceras, ka deviņdesmitajos gados ciema teritorija nebija tik sakopta, un iedzīvotāji centās to sakārtot un izdaiļot. Tika pieņemts lēmums iestādīt kokus gar trasi Daugavpils—Rēzekne. Kociņus stādīja pagasta iedzīvotāji un Maļinovas skolas audzēkņi. Speciāli tika atvesta melnzeme. „Paši braucām uz audzētavu pēc stādiem, nopirkām 32 tūjas,” stāsta Ināra, „tās bija tik maziņas, baidījāmies, ka neieaugs.” Visi kopa tūjiņas, sargāja tās, jo blakus ir pietura, un koki izdzīvoja, neviens neaizgāja bojā. Var teikt, ka tūjas -- Latvijas neatkarības atjaunošanas „vienaudzes” – kļuvušas par neatņemamu ciema vēstures daļu.
Tūjas aug, neskatoties uz to, ka būvdarbu laikā blakus pastāvīgi strādāja smagā tehnika.
Pilnu rakstu lasiet 9. janvāra numurā.
