Maļinovas pagastā dzīvo jaunais zemnieks, bioloģiskās saimniecības „Tīrumi” īpašnieks Aivars Papiņš. Lai gan viņš sevi dēvē par iesācēju, Daugavpils novada pašvaldība jau pienācīgi novērtējusi viņa darbu, apbalvojot ar Atzinības rakstu.
Bioloģiskās saimniecības plusi
Aivars Papiņš laukos saimnieko sesto gadu. Viņš bilst, ka, lai kļūtu par stipru zemnieku, vēl daudz jāstrādā, tāpēc Daugavpils novada pašvaldības apbalvojums ir divtik patīkams.
Bioloģiskajā saimniekošanā ir jāsaskaras ar dažādiem ierobežojumiem, taču tas galarezultātā attaisnojas. Jāievēro noteikumi, drīkst izmantot tikai Eiropas Savienībā atļautus mikroelementus, nekādā gadījumā nav atļauts pielietot ķimikālijas un ķīmiskos mēslojumus. A. Papiņš uzsver, ka šo noteikumu ievērošana tiek regulāri un stingri pārbaudīta, - katru gadu atbrauc inspektors, un, ja viss ir kārtībā, izsniedz sertifikātu uz gadu. „Šādam sertifikātam ir daudz plusu. Daudz kas tiek vienkāršots, realizējot produkciju, jo īpaši ārzemēs,” saka zemnieks.
Sākumā praktiskais Aivars ilgi pretojās bioloģiskajai saimniekošanai, jo nesaskatīja tajā perspektīvas, jo kāds gan var būt labums no „tukšas” zemes, mazas ražas. Taču praksē pierādījās, ka mazas zemnieku saimniecības īpašnieks nespēj konkurēt ar lielajiem zemniekiem, kuru priekšrocība ir produkcijas apjoms. Aivars secināja, ka tirgu var iekarot tikai ar kvalitāti, bet, lai to panāktu, visam jābūt bioloģiski tīram. Šī lēmuma pieņemšanu veicināja arī ES subsīdiju sadale tajā gadā.
„Pirkt un pārdot” – tas nav bizness
Papiņu ģimenei jau bija neliela zemnieku saimniecība. „Tā paņēma vairāk spēku, nekā deva labumu,” saka Aivars. Viņš nolēma, ka tas ir ceļš uz nekurieni, un, lai nesāktu degradēt, kaut kas jāmaina. Tobrīd aizvien lielāku popularitāti ieguva aitkopība, taču Aivaram tā bija pilnīgi jauna joma. Viņš sāka apgūt aitkopību, lasīja speciālu literatūru, meklēja informāciju internetā.
Pilnu rakstu lasiet 12. janvāra numurā.
