Daugavpils novada Skrudalienas pagasta Salienas ciema iedzīvotājam Mihailam Lapkovskim ilgu laiku bija nemierīgs prāts, jo kapsētā, ko viņš atjaunojis, vienam no pieminekļiem nebija krusta, kurš savulaik ticis nolauzts, tāpēc nevarēja uzzināt, kas šajā kapā atdusas. Nesen metāla krusts atradās, un tagad Mihaila sirds ir mierīga, jo nu krusts atrodas savā vietā.
Kas šeit atdusas?
Kapsēta, ko Mihails apmēram pirms desmit gadiem atjaunoja par saviem līdzekļiem, atrodas netālu no viņa dzīvesvietas. Pēc aptuveniem aprēķiniem, šie kapi varētu būt vairāk nekā 200 gadus veci. Agrāk šeit auga koki un krūmi, bet kapus tik tikko varēja pamanīt, vien nogāztie pieminekļi un akmeņi liecināja par to, ka šeit apbedīti cilvēki. „Latgales Laiks” savulaik par to jau rakstīja.
Sākumā Mihails zemi, uz kuras atrodas kapi, noformēja savā īpašumā, tajā laikā viņš sāka arī vākt informāciju par kapsētu. M. Lapkovskis tikās ar pilsētas un rajona arhitektūras pieminekļu aizsardzības speciālistiem, garīdzniekiem, meklēja ziņas arhīvos un muzejos, un vienlaikus par saviem līdzekļiem algoja strādniekus nepieciešamo darbu veikšanai. Kapos atjaunoja un uzstādīja nogāztos pieminekļus, notīrīja kapakmeņus, kuri ilgajā laikā bija pārklājušies ar netīrumu kārtu un apauguši ar sūnām, izcirta krūmus, nozāģēja kokus. Daži monumenti svēra vairākas tonnas, un, lai tos uzstādītu atpakaļ, bija nepieciešama tehnika. Šķietami parasto kapu sakārtošanā tika ieguldīts milzīgs darbs.
Kad darbu bija pabeigti, atklājās, ka šeit atrodas nevis viena, bet divas – luterāņu un katoļu kapsēta. Te apglabāta lielmāte, kura dzīvojusi šajā apkaimē. Taču tas ir cits, ne mazāk interesants stāsts. Sakārtotos kapus iesvētīja abu reliģisko konfesiju mācītāji.
Pilnu rakstu lasiet 19. janvāra numurā.
