Daugavpils domes Attīstības departaments jau četrus gadus īsteno jauno uzņēmēju atbalsta programmu „Impulss”. „Latgales Laiks” noskaidroja, kādi ir programmas darbības rezultāti un kā šis grants palīdz Daugavpils uzņēmējiem.
2014. gadā no divdesmit grantu programmai „Impulss” iesniegtajiem projektiem atbalstu saņēma septiņas firmas, kopējā summa – 36 826 eiro. 2015. gadā tika atbalstīti 12 projekti no 27 (kopsumma 55 733 eiro). Savukārt 2016. gadā no 31 pretendenta grantu saņēma astoņi, projektu īstenošanai piešķirts 44 941 eiro. Pērn finansējums tika palielināts, no 19 pieteikumiem atbalstu saņēma 10 projekti (kopējā summa 57 390 eiro).
Papildu palīdzība
Nav bijuši gadījumi, kad projekts netiktu realizēts, stāsta Attīstības departamenta Biznesa attīstības nodaļas vadītājs Vladimirs Nadeždins. Uzņēmēja ieceres īstenošanai tiek piešķirts gads kopš reģistrācijas brīža. Ir bijuši gadījumi, kad pamatotu iemeslu dēļ šis termiņš ticis pagarināts.
Pirmajā grantu programmā „Impulss” piedalījās jauns, strauji augošs uzņēmums „Elitera”. Laikā, kad radās iespēja pieteikties programma, firmai ražotnei bija nepieciešama rūpnieciskā izšūšanas mašīna.
„Mums bija „mājas” klases izšūšanas mašīna, un mēs piedāvājām izšūšanas pakalpojumus,” stāsta „Eliteras” īpašniece Snežana Artemjeva, „redzējām, ka ir pieprasījums, un reāli izvērtējām savu potenciālu.” Tajā laikā uzņēmums jau pētīja izšūšanas mašīnas ar augstāku ražošanas jaudu un izvēlējās diezgan dārgu mašīnu, kurai bija daudz vairāk priekšrocību salīdzinājumā ar lētākiem Japānā ražotiem analogiem. „Impulsa” granta pietika, lai apmaksātu pusi no iekārtas vērtības. Uzņēmums atrada pilsētā savu nišu, tam ir savi klienti, un, kā teica A. Artemjeva, Daugavpils līmenī viņiem ir stabils bizness. Granta saņemšanas „noslēpums” – skaidri jāzina, ko vēlies – projektam jābūt reālam un pamatotam: „Granta saņemšana ir liela veiksme, bet mūsu projekta priekšrocība bija tā, ka mēs iegādājāmies konkrētu, precīzi pieteiktu iekārtu,” viņa saka.
Nepieciešamība pilsētai
Grantu piešķiršanas komisijas, pirmām kārtām, vērtē biznesa dzīvotspēju, tā attīstības perspektīvas saskaņā ar pilsētas plāniem. Piemēram, Daugavpilī attīstās veloceliņu tīkls, tāpēc tika atbalstīts uzņēmums, kurš nodarbojas ar velosipēdu nomu. Šo ideju piedāvāja Aleksandrs Soldatjonoks un Nikolajs Petrovičs, jo Rīgā, kur studē Aleksandrs, velonomas punkti ir uz katra soļa.
Šāda biznesa attīstību, protams, kavē tā sezonālais raksturs. Drīzāk to var uzskatīt par hobiju. Nākamajā vasaras sezonā velonomas īpašniekiem ir lieli plāni, piemēram, velokvestu organizēšana, turklāt uzņēmums cenšas panākt, lai velosipēdu nomas punkti darbotos pēc pašapkalpošanās principa.
Pilnu rakstu lasiet 23. janvāra numurā.
