„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. aprīlis
Pirmdiena
Laine, Raimonds, Vilnis
+9.7 °C
skaidrs laiks

Višķēnietes Latvijai veltīja atmiņas un dzejas vārsmas

Valentīna Ivanova // Foto: Dinija Jemeļjanova

Mēneša garumā, no 13. janvāra līdz 13. februārim, Daugavpils novada pagastu bibliotēkās atrodama Tautas Saimes grāmata, kuras baltās lapas pamazām tiek aizpildītas ar vietējo pārdomām, Latvijas simtgadi sagaidot. Piemēram, 19. janvārī Špoģu vidusskolas bibliotēkā ierakstītas simtgadei veltītas dzejas vārsmas, atmiņas par izsūtījumā pārciesto un laba vēlējumi dzimtenei nākotnē.

Višķi bija grāmatas piektā pieturas vieta, ceļojot cauri 20 novada ciematiem. Šeit savus ierakstus veica četras vietējās aktīvistes. Skolotāja Guna Pētersone Latvijas simtgadei uzrakstījusi veltījumu dzejā, ko arī ierakstīja Latvijas Tautas Saimes grāmatā. Tas tapis, rakstot scenāriju, ievadvārdus simtgadei veltītam skolēnu pasākumam. „Teksta vēstījums ir pagātnes sasaukšanās ar nākotni, apzinoties dažādas vērtības,” skolotāja skaidro dzejas rindu saturu, „šķiet, ka Latvija ir nedaudz sašķēlusies, Latgalei esot nomalē. Mēs pārstāvam nozīmīgas kultūrvēsturiskas vērtības, un tās ir jāizceļ.” Klāt katram tekstam tiek līmētas arī fotogrāfijas, G. Pētersones fotogrāfija atspoguļo viņas sirdslietu – bērnu vokālā ansambļa „Uguntiņa” vadīšanu.

Pēc viņas grāmatā savas atziņas pierakstīja arī aktīvā pensionāre, Daugavpils novada senioru biedrības vadītāja Lidija Skrinda. Viņa 2017. gadā atzīta par Višķu pagasta „Gada cilvēku”. Aizpildot balto grāmatas lappusi, Lidija dalījās gan skumjajās atmiņās par izsūtījumā Sibīrijā pavadītajiem gadiem, gan cerībā, ka Latvijas lauki tomēr neizmirs un aizbraukušie tautieši atgriezīsies mājās. „Visu mūžu esmu pavadījusi rakstot,” joko kādreizējā patērētāju biedrības darbiniece un Višķu pašvaldības deputāte, „tāpēc ātri izdomāju, ko rakstīt, špikeri nevajadzēja.”

Pilnu rakstu lasiet 26. janvāra numurā.