Turpinoties Baltkrievijā pirmās atomelektrostacijas (AES) būvniecībai pie Astravjecas, ap šo projektu uzvirmo aizvien lielākas kaislības. Tā lielākā pretiniece ir Lietuva, savukārt Latvija uz šo celtniecību raugās bez liekām bažām un pat ar cerību par iespējamo elektroenerģijas cenas pazemināšanos.
Baltkrievijas AES top 50 km no Viļņas un 190 km no Daugavpils, un galvenais faktors iedzīvotāju vērtējumā ir tieši attālums. Tajā pat laikā Lietuvas un Latvijas politiķu argumenti atšķiras – daļa asi kritizē šo ideju, savukārt citi nesaskata nekādus iemeslus bažām.
Interesanti, ka pirms divdesmit gadiem bija diametrāli pretēja situācija, jo lietuvieši iestājās par savas Ignalinas AES saglabāšanu, bet daugavpilieši, tieši pretēji, vēlējās, lai to slēdz. Par to daiļrunīgi liecina vietējo avīžu tālaika materiāli, kuros var izlasīt par "mājas dozimetru" pirkšanu un jodu saturošu tablešu lietošanu.
Zemestrīce, teroristi un lidmašīnas katastrofa
Lai uzzinātu, kāda pašlaik pilsētā ir situācija saistībā ar radiāciju, "Latgales Laiks" vērsās pie Daugavpils domes civilās aizsardzības speciālista Vladislava Ruskula, kurš apstiprināja lielākās daļas Daugavpils iedzīvotāju viedokli, ka no Baltkrievijas AES nav jābaidās.
"Neesmu saņēmis nekādus jautājumus par šo Baltkrievijas objektu," saka V. Ruskuls, "deviņdesmitajos gados un Ignalinas AES energobloku slēgšanas laikā (2004. un 2009. gads) bija ļoti liela interese. Pirmām kārtām, bija jākonsultē Demenes pagasta iedzīvotāji, bet tagad viss ir mierīgi."
Ignalinas AES ekspluatācijas laikā Daugavpils atradās paaugstināta riska zonā – tieši pilsētas centrā atradās 30 kilometru "bīstamības rādiusa" līnija ārkārtas situācijas gadījumā. Savukārt tagad viss aprobežojas ar kravu un mašīnu radiācijas līmeņa pārbaudēm, ko veic Valsts robežsardzes dienests, kā arī ikdienas informāciju, kas tiek saņemta no Radiācijas drošības centra Rīgā. Savukārt Daugavpils jaunā paaudze nemaz nezina, kas ir dozimetrs un kā tas izskatās.
V. Ruskuls nodemonstrē vienu šādu ierīci – tā rāda gamma starojuma fonu no 10 līdz 16 mikrorentgeniem, turklāt pilsētā norma ir 20–25 mikrorentgeni stundā. Savukārt mājās ar marmora un granīta elementiem šie rādījumi var būt ievērojami augstāki.
"Daugavpilī vēl joprojām ir patvertnes, tiesa, tagad to ir daudz mazāk," stāsta speciālists, "padomju gados patvertnes pilsētā bija paredzētas tikai 11 000 cilvēku, galvenokārt lielo aizsardzības nozīmes uzņēmumu darbiniekiem, lai viņi varētu strādāt trijās maiņās. Tagad pasaulē ir tikai dažas valstis, kuras var izmitināt patvertnēs gandrīz 100% iedzīvotāju, -- tā ir Izraēla un Zviedrija."
