Lai veicinātu konkurētspēju, biškopjiem ir jāizmēģina visdažādākās iespējas izmantot bišu produktus, viena no tām ir apiterapija. Par šo tēmu plaši tika diskutēts III Starptautiskajā Latgales reģiona biškopju konferencē, kas notika 17. februārī Daugavpilī. Savā pieredzē dalījās ne tikai Latgales biškopji, bet arī speciālisti no Lietuvas un Baltkrievijas.
Bišu produkti labāki par tabletēm
Konferencē sapulcējās cilvēki, kas praksē jau pielieto bišu produkciju un sajutuši pozitīvus rezultātus, uzsver LLKC konsultants biškopībā Guntars Melnis. Viņaprāt, ir svarīgi iemācīt biškopjiem ražot ne tikai medu, bet arī citus bišu produktus, kas noderīgi ārstniecībā. „Cenšamies to popularizēt ne tikai Latgalē un ne tikai biškopju vidū,” saka G. Melnis, „cilvēki vēlas būt veseli, bet ārsti nespēj mūs izārstēt, pateicoties esošajai medicīnas sistēmai. Mēs zinām, ka biškopības produktiem ir liels pluss, jo tie neizraisa blaknes, kā medikamenti.” Tas, ka ārsti neizmato praksē bišu produktus, viņaprāt, ir informācijas trūkums, turklāt tas neesot moderni, jo daudz izdevīgāk esot popularizēt farmācijas uzņēmumu produkciju.
Jāsakārto likumdošana
Daudzās valstīs netradicionālā medicīna, tostarp apiterapija, jau tiekot plaši pielietota praksē, piemēram, Vācijā, Ungārijā, Rumānijā, Turcijā un Kubā. Latvijas Apiterapijas biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Šnikvalds atzīst, ka Latvijā pamati apiterapijai likti jau sen, līdz 1982. gadam bija 23 ārsti terapeiti, apiterapiju izmantoja 15 medicīniskās iestādes, taču vēlāk apiterapija tika iznīdēta, tāpēc biedrība to vēlas atdzīvināt. Pašlaik tiekot izstrādāta dokumentācija, kas tiks iesniegta NVD, lai apstiprinātu apiterapiju kā medicīnisku tehnoloģiju, stāsta J. Šnikvalds: „Attīstot šo ideju, ieguvējs būs ne tikai biškopis, bet ikviens cilvēks. Lietojot bišu produktus ikdienā, biškopji redz, ka viņu pašu veselība uzlabojas. Šiem produktiem ir milzīgs potenciāls. Mēs varam uzlabot medicīnas kvalitāti ar apiterapiju.” Pašlaik Latvijā ir tikai pieci speciālisti, kurus varot saukt par apiterapeitiem. Pagaidām likumdošana vēl nav sakārtota, lai bišu produktus varētu oficiāli ieviest ārstniecībā, taču interese par to esot liela. Atsaukušies 43 biškopji, no kuriem 12 ir ārstniecības personas.
Lietuvieši jau ir soli priekšā. Lietuvas Apiterapeitu asociācijas viceprezidente, medicīnas zinātņu doktore Dalia Stasytyte-Buneviciene, balstoties uz 16 gadu pieredzi, izstrādājusi īpašu apmācības programmu, ko varētu aprobēt Latvijā. Viņa atzīst, ka arī Lietuvā apiterapija savulaik likvidēta kā specialitāte. Pašlaik viņa strādā ar studentiem un mediķiem, apmāca farmaceitus Kauņas Universitātē. Arī Lietuvā pašlaik notiek darbs pie likumdošanas sakārtošanas, lai legalizētu apiterapiju kā netradicionālās medicīnas metodi. Viņasprāt, apiterapeitiem jābūt mediķiem, bet biškopji var kļūt par apikonsultantiem.
Savukārt Vitebskas dermatoloģijas un kosmetoloģijas klīniskā centra galvenais ārsts Viktors Spiridonovs pastāstīja, ka viņu centrā medicīniskās rehabilitācijas nodaļā jau strādā ārsts apiterapeits, kurš šo specializāciju ieguvis Rjazaņā, jo Baltkrievijā pagaidām neesot šādu mācību programmu. Tāpat centrā strādā biškopis un ir sava drava ar 10 bišu saimēm, no kuras pērn iegūti 52 kg medus. Apiterapija ir tikai viena no daudzajām netradicionālās medicīnas jomām, kas tiek praktizēta klīnikā, un rezultāti esot iepriecinoši.
Pilnu rakstu lasiet 23. februāra numurā.
