Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola ciemiņiem pasniedz papīra suvenīru -- zirgu, kuru rotā moto „Lai izdodas noturēties zirgā!”. Tā nav nejaušība, jo zirgs rotā Ilūkstes novada ģerboni, un šobrīd skola, pateicoties Latvijas šķirnes zirgu asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Rozīša ierosinājumam un Ilūkstes novada pašvaldības atbalstam, plāno piedāvāt jaunu izglītības programmu, kuru apgūs jaunieši, kuri mīl zirgus, grib iemācīties tos pareizi kopt un apmācīt, uzsver Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas direktore Ērika Šaršune un direktores vietniece izglītības jomā Ilga Mališeva.
Atjauno seno arodu
Guntis Rozītis ar savu komandu Bebrenē ieradās pērn, aprunājās ar Ilūkstes novada domes priekšsēdētāju Stefanu Rāznu, Ēriku Šaršuni un skolotājiem, pārliecināja iedzīvotājus, ka Bebrenē var mācīt zirgkopības speciālistus. G. Rozītis teica, ka neviena Latvijas izglītības iestāde nepiedāvā tādu specialitāti, bet Bebrenes skola var būt tā, kas īsteno zirgkopja izglītības programmu.
Latvijā vēl strādājot zirgkopības speciālisti, kuri savulaik pabeiguši Maskavas Timirjazeva akadēmiju, taču viņi jau ir pensijas vecumā, tāpēc Latvijas šķirņu audzētāju asociācija atbalsta izglītības programmas izveidi, kura sagatavotu speciālistus zirgkopībai, teic Ilga Mališeva.
Kad skola sāka darbu pie jaunās programmas izstrādes, Valsts izglītības satura centrā saņēma skaidrojumu, ka profesiju kartē profesijas „zirgkopis” vai “zirgkopības speciālists” nav un nav izstrādāts arī standarts šādai profesijai.
Skola ar savu problēmu vērsās pie Latvijas Zirgaudzētāju biedrības vadītāja Edgara Treiberga un saņēma atbalstu. 25. janvārī Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozaru ekspertu padomes sēdē tika pieņemts lēmums iekļaut nozares profesiju kartē jaunu profesiju „lopkopības tehniķis ar specializāciju zirgkopībā” un līdz ar to arī izstrādāt standartu, iestarpināja Ērika Šaršune.
Nozaru ekspertu padome pavasarī izveidos darba grupu, lai izstrādātu jaunās profesijas standartu, lai skola varētu izstrādāt un licencēt izglītības programmu, saka I. Mališeva. Vai mācības jaunajā programmā sāksies ar 1. septembri -- tas būs atkarīgs no Nozaru ekspertu padomes darba grupas aktivitātes. Jauniešiem mācības ilgs četrus gadus pēc 9. klases un 1,5 gadu pēc vidusskolas absolvēšanas. Kā mācību spēkus skola piesaistīs zirgkopības nozares praktiķus no Latvijas šķirņu zirgu audzētāju asociācijas, Latvijas zirgaudzētāju biedrības un Latvijas Lauksaimniecības universitātes. Pašlaik skolai ir izveidojusies laba sadarbība ar LLU pasniedzēju Laini Orbidāni un zirgkopības speciālisti Irēnu Baufali no Rēzeknes novada.
Pilnu rakstu lasiet 20. februāra numurā.
