Atnākot pavasarim, viena daļa cilvēku pievēršas diētām vai sāk intensīvāk sportot, lai varētu „ielīst” pagājušās sezonas svārkos vai kleitā. Diēta var palīdzēt ne tikai nomest ziemā sakrātos kilogramus, bet arī kļūt veselam. To uzsvēra uztura speciāliste Agnese Krumpāne-Pavlova, 15. februārī tiekoties ar Latgales Сentrālās bibliotēkas lasītājiem, skolēniem un bibliotekāriem.
Nedēļu pārēdās, pēc tam gavēja
Agnese vispirms atgādināja, ka mūsu senči bija slaidi, jo ēda dabisku, veselīgu ēdienu un daudz strādāja, kustējās. „Latvieši un citas tautas nedēļu svinēja Meteņus jeb Masļeņicu. Kādā grāmatā izlasīju, ka krievu jūras ceļotāji šos svētkus dēvēja par pārēšanās (obžornoja) Masļeņicu, jo varēja ēst visu. Senči Meteņos ēda pankūkas ar sviestu, ievārījumu un ikriem. Uz galda bija cepeši, pārlieti ar taukiem. Bet tā bija tikai viena pārēšanās nedēļa. Tad sākās Lielais gavēnis, un cilvēki neēda gaļu un pienu, jo vajadzēja palaist gotiņas „dekrētā”, izņemot sviestu, jo to kūla vairākiem mēnešiem, tikmēr gaļa kaltējās saulē Lieldienu galdam. Senāk cūkas nebaroja ar vielām, kas pieaudzēja svaru dažos mēnešos un nepievienoja e-vielas gaļas produktiem. Tā kā vistas ziemā olas dēja maz, tad to pašu mazumiņu krāja Lieldienām, tāpēc tās tika izņemtas no gavēņa ēdienkartes. Viņi cepa plāceņus, nevis maizi, un bez kaitīgām vielām, toreiz taču neaudzēja modificētus graudus. Tāpat uzturā lietoja ogas, sēnes, dārzeņus. Ģimenes bija kuplas, lai radītu bērniem svētku sajūtu, produkti bija jāiekrāj. Gavēnis toreiz palīdzēja arī attīrīt organismu. Taču tagad ir citi laiki. Kalendārā ir daudz svētku, tostarp pašu dzimšanas dienas, un mēs visu laiku ēdam. To sauc par ēšanas kultu. Pētnieki aplēsuši, ka cilvēks ēd vidēji 14 stundas dienā un vismaz 240 reizes dienā domā tikai par ēdienu,” pastāstīja Agnese.
Tāpat pētījumi liecina, ka nav jāēd viss un ka vajag gavēt, turpināja lektore, mudinādama atteikties vismaz no diviem produktiem, jo arī tā būs gavēšana, kas organismā ieslēgs atjaunošanās procesu. Agnese uzsvēra: „Ja cilvēks atsakās no dažiem produktiem, tad viņš veiksmīgi tiek galā ar cukura diabētu, muguras sāpēm, kaulu kraukšķēšanas jeb atbrīvojas no sāļiem un toksīniem, kas uzkrājas pie locītavām. Organisms atbrīvojas no gļotām un atjaunojas garšu kārpiņas. Gavēnis arī mazina atkarību no cukura (pētījumi liecina, ka cukuratkarība ir lielāka par narkotiku atkarību), tāpat no sāls, kafijas, alkohola utt. Ja cilvēkam seja ir pelēka, tā gavējot kļūst gaišāka. Gavēnī grūtas ir pirmās trīs dienas, pēc tam cilvēks sāk domāt nevis par ēdienu, bet gan par ro, kur likt brīvo enerģiju. Ir izstrādāta divu fāžu diēta, proti, mēs ēdam noteiktās stundās, bet pārējā laikā nedomājam par ēdienu, tāpat iesaka trīs dienu vai nedēļas badošanos.”
Pilnu rakstu lasiet 23. februāra numurā.
