Lai no mājām nokļūtu darba vietā, Terēzijai Bumburei jāpāriet vien pāri Kristus Karaļa kalnam. Tā kā visu dzīvi viņa strādājusi par frizieri, arī šobrīd cenšas pielietot šīs prasmes, tiesa, „frizūras” viņa veido nevis cilvēkiem, bet kokiem un krūmiem, strādājot par dārznieci un gidi, rūpējoties par dārzu, kurā ir vairāk nekā tūkstotis dažādu augu.
Ikdienu Kristus Karaļa kalna saimniece pavada vientulībā, bet reizi mēnesī šeit uz kopīgu talku pulcējas 30-50 cilvēki no dažādām Latvijas malām. „Piemēram, nākamnedēļ iesim mežā, gatavosim malku,” stāsta Terēzija. Šobrīd Kristus Karaļa kalnā ir 375 skulptūras, kas attēlo Bībeles sižetus. Pirmās statujas šeit uzstādīja 2006. gadā, Terēzija te ieradās jau pēc gada, un pēc tam, kad ainavu māksliniece Anita Kazāka šeit izveidoja dārzu, Terēzija nolēma te palikt un visu pieskatīt.
Pirms tam T. Bumbure 35 gadus pavadījusi Pierīgā, Inčukalnā, tur palikusi arī meita. „Jā, toreiz biju gatava atstāt savu darba vietu, savu frizētavu,” atmiņās kavējas Terēzija, „vienkārši sajutu Dieva aicinājumu atgriezties Latgalē.” Vasarā darāmā ir daudz, brīvdienās dažkārt ierodas piecas, sešas tūristu grupas. Gada centrālais pasākums ir Kristus Karaļa kalna svēti augustā. Darbs nav viegls, vasaras no agriem rītiem līdz pat novakarei jāpavada puķu dobēs. Stādījumi tiek papildināti katru pavasari, visgrūtāk esot sausuma periodā visu aplaistīt. Dārzā aug arī klinšrozītes, spirejas, bārbeles un kalnu priedes, kas regulāri jāapgriež -- reizi vai divas sezonā. Ziemā vislielākās grūtības sagādā sniega tīrīšana, bet par veselību 65 gadu vecā Terēzija nesūdzas. „Varu teikt, ka jau piecpadsmit gadus neesmu bijusi pie ārsta,” viņa saka. Saglabāt tik labu veselību izdevies, lietojot pareizu uzturu un vitamīnus: „Palīdz arī tas, ka ik dienu pavadu svaigā gaisā.”
Pilnu rakstu lasiet 23. februāra numurā.
