"Latgales Laika" reportieris Aleksandrs Rube dalās savos iespaidos par braucienu uz Nepālu un Indiju pagājušā gada novembrī un decembrī.
Lai gan tas izklausās dīvaini, taču tagadējā jaunā paaudze diezin vai teiks, ka ceļojums uz Āziju ir kaut kas eksotisks. Tālu, netīri, neierasti, garīgi... un nekā tāda, kas izraisītu īpašu sajūsmu. Goa jau sen kļuvis par jauno hipiju Meku, Nepālas kalnos kāpj visi, kam nav slinkums, bet atvaļinājumā ir Šrilanku ved pat nelielas tūrisma aģentūras. Taču, no otras puses, tas ļauj posties ceļā bez liekam bažām un cerībām.
Esiet gatavi visam
Tā nu ir sanācis, ka manu pazinu pulkā ir kādi desmit cilvēki, kuri jau pabijuši Indijā un Nepālā, turklāt daži pat vairākkārt. Drīzāk jau spontāna impulsa vadīts, nevis cerībā gūt milzumdaudz iespaidu, es sazinājos ar gidiem, kurus man ieteica draugi. Turklāt, dodoties šādā braucienā, negribējās izmantot tūrisma aģentūras pakalpojumus. Piedzīvojumiem ir jābūt īstiem.
Ik gadu novembrī un decembrī uz Āziju dodas daudzi "mežonīgā tūrisma" cienītāji, kuri nevēlas pārmaksāt par ērtībām un dārgām viesnīcām. Ja ir pazīšanās, ideāls ceļojuma variants viņiem ir organizatori, kuri tādējādi netiecas nopelnīt naudu, bet labprāt pastāstīs par vietējām paražām un ievērojamākajām vietām. Princips ir pavisam vienkāršs – jūs kopā ar grupu apmaksājat transportu un gidu izmitināšanu, savukārt viņi aizved jūs uz turieni, kur paši jau ir bijuši vai gribētu pabūt vēlreiz. Būtībā šādiem pavadoņiem rodas iespēja aizbraukt bezmaksas atvaļinājumā. Mūsu gides šajā braucienā bija divas jaunas, taču ļoti pieredzējušas ceļotājas – Aļona no Krievijas un Jevgeņija no Ukrainas, kuras ceļo pa Indiju jau vairāk nekā piecpadsmit gadus.
Aļonas un Jevgeņijas atsūtītajai rokasgrāmatai ar ieteikumiem, kā sagatavoties šim ceļojumam, bija desmit sīki apdrukātas lapas. Ēdiena, klimata, attiecību, valodu, žestu īpatnības, kā sevi pasargāt no zagļiem, bagāžas pārvadāšana, dienas režīms, kaulēšanās ar pārdevējiem... Tas viss bija jāiegaumē un jāpaņem līdzi. Galvenais padoms: "Neuztraucieties un esiet gatavi visam".
Putekļainā pilsēta Katmandu
Lidojums no Rīgas uz Ņūdeli un atpakaļ maksā 400 eiro, no Deli uz Katmandu – 40–80 eiro. Būtībā, šādi ceļojot, tie arī ir visliekākie izdevumi. Savus pamatizdevumus var aprēķināt jau iepriekš, taču apsvērt sīkākus tēriņus nav iespējams, jo daudzās Āzijas valstīs nav fiksētu cenu – tur tā ir norma. Brauciens ar taksometru, iepirkšanās tirgū, iekārtošanās viesnīcā, suvenīru iegāde – visos šajos un vēl daudzos citos gadījumos būs jākaulējas.
Labs ir tāds gids, kurš jau iepriekš brīdinās par ne tikai par pieņemamām dažādu preču un pakalpojumu cenām, bet arī par vietējo iedzīvotāju attieksmi. Diemžēl vairums nepāliešu un indusu ir pārliecināti, ka baltajam cilvēkam nauda aug kabatās. Katmandu iedzīvotājs, kura vidējā alga ir 60 eiro, raugās uz jums kā uz labdari, kuram neklājas kaulēties un skopoties. Jāpiebilst, ka atbraucēji tik tiešām labi atbalsta Nepālu – aptuveni 70% valsts iekšzemes kopprodukta veido tieši kalnu tūrisms, jo viena no valsts vizītkartēm ir diženais Everests.
Pilnu rakstu lasiet 23. februāra numurā.
