Māmiņas, vecmāmiņas, pedagogi, logopēdi, psihologi, defektologi un citi interesenti apmeklēja semināru „Autisms: saprast, pieņemt, strādāt”, ko rīkoja Daugavpils autisma centrs „Mūsu pasaule”. Lielais apmeklētāju skaits liecināja, ka šī tēma sabiedrībā ir ļoti aktuāla.
Cīņa ar pasaules problēmu vietējā līmenī
Zinātnieki uzskata, ka autismu veicina daudzi faktori. Viņuprāt, tā nav slimība, bet viens no bērna centrālās nervu sistēmas attīstības variantiem. To raksturo socializācijas grūtības, runas un komunikācijas traucējumi, netipiska domāšana un uzvedība. Ar katru gadu pasaulē diagnosticē aizvien vairāk autisma gadījumu.
Galvenais orientieris autisma problēmu risināšanā ir Amerikas Savienotās Valstis. Tur par šo problēmu runā atklāti, jo ASV tā ir aktuālāka, -- vienam no sešiem amerikāņu bērniem ir kaut kādas attīstības īpatnības. Lai veiksmīgi risinātu šo jautājumu, ir svarīga agrīna autisma diagnosticēšana, tāpēc ASV visiem bērniem 1,5 un 2 gadu vecumā tiek veikts skrīnings. Cik šis jautājums ir aktuāls, apliecina arī tas, ka autisma problēmas risināšana bija viens no Hilarijas Klintones priekšvēlēšanu programmas punktiem.
Pavisam citāda situācija ir postpadomju valstīs. Latvija, lai arī ir Eiropas valsts, pagaidām nespēj sniegt augsta līmeņa palīdzību bērniem ar attīstības īpatnībām, šeit šajā jomā, kā uzskata vecāki un speciālisti, vēl valda „vecā” pieeja.
Daugavpils autisma centram „Mūsu pasaule” jau ir gandrīz pieci gadi. „Nodibināt šādu centru pamudināja tas, ka nebija sistēmas palīdzības sniegšanai bērniem ar autismu,” saka centra vadītāja Olga Trofimoviča. Viņasprāt, viss ir vecāku rokās. Tāpēc vairākas Daugavpils māmiņas 2013. gadā, apzinoties, ka ne pilsētā, ne valsts līmenī nav nekādu programmu, kas palīdzētu viņu bērniem, izveidoja šo centru. Tas organizē speciālus seminārus vecākiem, uzaicina speciālistus. Taču pats galvenais ir atbalsts, ko vecāki sniedz cits citam. Piecos centra darbības gados tajā vērsušās vairāk nekā 40 daugavpiliešu ģimenes.
Vecāku loma
Zinātnieki noskaidrojuši, ka vecāku stresa līmenis, kuru bērniem uzstādīta autisma diagnoze, ir salīdzināms ar karavīra, kurš atgriezies no kara, stresa līmeni. Viņi pakļauti agrīnai novecošanai, atrodas vēža un citu slimību riska grupā. Turklāt ģimenē ar „diagnozi” pasliktinās dzīves kvalitāte, šādas ģimenes nereti izjūk. Un arī tas, kā saglabāt ģimeni, ir svarīgs jautājums.
Kā teica pieredzējusī māmiņa Ludmila Safina, kura centra darbā piedalās jau ceturto gadu, vienatnē ir ļoti sarežģīti. Viņas bērnam jau ir vienpadsmit gadu, un Ludmila no savas pieredzes zina, kā ir audzināt bērnu ar autismu. „Ģimenēm, kurās aug autists, jāiztur daudzi pārbaudījumi. Tiek zaudēti draugi, izjūk ģimenes,” stāsta Ludmila, „pat doties pastaigā kopā ar bērnu ir sarežģīti, nemaz nerunājot par dažādu pasākumu apmeklēšanu.”
Pilnu rakstu lasiet 2. marta numurā.
Komentāri