Kā savlaicīgi pamanīt un apturēt asiņošanu operācijas laikā, cik ātri var novērtēt politraumu ārkārtas situācijās un kā veikt transfūziju jeb asins pārliešanu, lai izvairītos no blakus parādībām?
Šīs un citas tēmas janvārī un februārī piecās lekcijās jomas profesionāļi no Latvijas un Lietuvas apsprieda un dalījās pieredzē ar Daugavpils reģionālās slimnīcas mediķiem projekta „Kvalitatīvas medicīnas pakalpojumu pieejamības uzlabošana, stiprinot institucionālo kapacitāti un sadarbību pārrobežu reģionā Zarasi-Daugavpils, Nr.LLI-224” ietvaros. Kopumā savas zināšanas mūsdienīgas medicīniskās palīdzības sniegšanas paņēmienos papildināja vairāk kā divdesmit Daugavpils reģionālās slimnīcas ārsti, bet lekciju cikla noslēgumā mediķi saņēma attiecīgus sertifikātus.
SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes” (RAKUS) Neatliekamās medicīniskās un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs, ķirurgs Aleksejs Višņakovs pastāstīja, kā klīnika sniedz palīdzību tā saucamajiem visaugstākās prioritātes pacientiem. Dakteris atzina: „Mūsu klīnika uzņem vidēji 220 pacientus diennaktī, tas ir viens pacients 3 - 8 minūtēs, tāpēc mūsu kolēģi pacientus šķiro pēc prioritātēm. Piemēram, ja cilvēkam ir trauma, tad tā saucamā „zelta stunda”, kad jāsniedz palīdzību, ir pirmā stunda pēc notikuma. Kamēr „ātrie” brauc, tikmēr klīnikas traumas komandai jābūt gatavai uzņemt šo pacientu. Un kad pacients ir ievests klīnikā, veicam primāro traumatisko bojājumu novērtēšanu 1,5 - 2 minūtēs. Tās var izšķirt pacienta likteni, ne tikai nopietnas traumas, bet arī insulta vai infarkta gadījumā. Un tikai pēc apskates un pirmās palīdzības sniegšanas notiek pacienta reģistrācija.”
RAKUS operāciju bloka vadītājs, anesteziologs-reanimatologs Pēteris Tomiņš dalījās pieredzē, kāpēc un kad jāpārlej asinis jeb jāveic transfūzija. Pacients tiek informēts par šo komplicēto procedūru, uzsverot gan ieguvumus, gan riskus, tostarp infekciju iespējamību. Tāpēc ārsts izvērtē, kāda ir pacienta slimības diagnoze, kādas ir mazasinības ārstēšanas alternatīvas, vai pacientam pastāv asiņu recēšanas traucējumi, kā arī daudzus citus parametrus - trombocītu skaitu, hemoglobīna līmeni, vecumu utt. „Potenciālais ieguvums no transfūzijas - dzīvība. Modernā transfuzioloģija uz to skatās kā uz vienīgo attaisnojumu asins pārliešanai, jo arvien vairāk uzzinām par transfūzijas kaitīgajām blakusparādībām,” atzina P. Tomiņš.
Profesors, medicīnas zinātņu doktors Juliuss Ptašeks nodarbojas ar dažādām asinsreces problēmām jau 30 gadus. Savas akadēmiskās darbības laikā viņš nolasījis vairāk nekā 2500 lekciju par asinsreces sistēmu, bet pašlaik strādā Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedrā. Vairāk nekā 10 gadus J. Ptašeks pastāvīgi apmeklē Daugavpils reģionālos slimnīcu, lai konsultētu jautājumos par masīvām asiņošanām, trombozēm un citām problēmām.
„Daudzu operāciju vai ārstēšanas iznākumu sarežģī asinsizplūdumi un trombozes dažādās ķermeņa daļās,” stāsta J. Ptašeks, „šie sarežģījumi ir mirstības, invaliditātes un daudzu veselības problēmu cēlonis. Tas viss ik dienu slimnīcā rada stresu. Tāpēc piemērotu risinājumu meklēšana, tostarp tromboelastometrijas pielietošana, palīdz atvieglot ārstu darbu un spēj glābt daudzu cilvēku dzīvību.”
Tromboelastometrs „Rotem”, ko Daugavpils reģionālā slimnīca iegādājās pagājušā gada nogalē jau pieminētā projekta gaitā, ļauj savlaicīgi pamanīt asiņošanas cēloņus operācijas vietā. „Rotem” iekārta ir liels palīgs aortas operācijās, aknu, plaušu, sirds transplantācijās, traumās, onkoloģiskās operācijās. Kopaina jeb cēlonis, kas tad rada asiņošanu, pieejams jau 2-10 minūtēs. Ārsts, lietojot „Rotem”, nekavējoties varēs izlemt, kad, piemēram, ir vajadzīga asins pārliešana.
Par savu galveno misiju profesors uzskata ārstu konsultēšanu dažāda profila medicīnas iestādēs – gan lielās, gan mazās slimnīcās. Kopā ar mediķiem viņš izskaidro dažādas pieejas trombozes, insulta un infarkta seku, placentas bojājumu dzemdētājām ārstēšanā, situācijās, kad operāciju zālē tiek zaudēts liels asiņu daudzums. Atsevišķa uzmanība tiek veltīta kardioterapijas praksei, kad pacientam rodas sarežģījumi nepareizas zāļu izvēles vai virspusējas diagnostikas rezultātā.
„Tromboelastometrija ir revolucionāra metode,” secina J. Ptašeks, „politraumas gadījumā (piemēram, autoavārijā) parastā laboratoriskā diagnostika bieži vien izrādās mazefektīva, un šajā stresa situācijā tiek iztērēts ļoti daudz naudas. Taču šī iekārta organisma stāvokļa kontroli pārņem no laboratorijas un veic to operāciju zālē.”
Profesors Juliuss Ptašeks atzīmē Daugavpils reģionālās slimnīcas ārstu augsto klīniskās sagatavotības līmeni un uzskata, ka tromboelastometrs bija nepieciešams jau sen. Tagad mediķiem no daudzpusīgās teorijas būs jāpievēršas praksei.”
Tromboelastometrijas metode kļūst aizvien populārāka visā Eiropā. Lietuvā visās 3. un 4. posma reģionālajās un galvenajās slimnīcās jau ir tromboelastometri, kuri palīdz veikt īpaši sarežģītas operācijas, tostarp reanimācijas procedūru. Izņemot Daugavpili, Latvijā šāda iekārta tiek izmantota tikai Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.
