Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes (RVP) inspektoru pārziņā Latgalē ir vairāk nekā 200 kilometri upju akvatoriju un 750 lieli un mazi ezeri. Šo milzīgo teritoriju kontrolē vien četri inspektori, tostarp pārvaldes vadītājs. Kā šādā situācijā speciālistiem izdodas nosargāt dabu, ķerot maluzvejniekus un makšķerēšanas noteikumu pārkāpējus?
Es vairāk tā nedarīšu!
RVP gaitenī rindā, gaidot pārkāpuma izskatīšanu, sēdēja vairāki cilvēki no dažādām Latgales pašvaldībām. Viņi bija pārkāpuši makšķerēšanas noteikumus. Protokoli atradās uz RVP Resursu kontroles sektora vadītāja Edvīna Gasperoviča galda. Viens pēc otra pārkāpēji tika „saukti uz paklāja”. Edvīns pastāstīja, ka viņu dienestam nav uzdevuma noteikt vainīgajiem makšķerniekiem maksimālo sodu: „Kāda jēga? Cilvēks tikai noskaitīsies. Turklāt daudzi nemaz nespēj sodus samaksāt. Mēs cenšamies iedziļināties lietas būtībā, dažkārt aprobežojamies ar sarunu.” Mūsu tikšanās laikā inspektora kabinetā ienāca vīrietis vidējos gados, kurš, gandrīz vai mezdams krustu, vaļsirdīgi atzinās: „Piedodiet, nelabais parāva. Vairāk tā nedarīšu. Laukos tagad ir grūti izdzīvot, nolēma šādi tikt pie laba ķēriena. Ne jau pārdošanai, sev.”
Taču ne jau visiem par dabai nodarīto kaitniecību izdodas tikt cauri sveikā. Piemēram, kāds maluzvejnieks mēneša laikā trīsreiz tika aizturēts par zvejošanu ar tīkliem, turklāt darbojās vērienīgi, izliekot dučiem tīklu. Kā īpaši ļaunprātīgam pārkāpējam viņam uzlika 3000 eiro sodu – inspektoru praksē tas ir rets gadījums. Soda piedziņu veic tiesu izpildītāji. Taču, kā teica E. Gasperovičs, dažkārt vainīgajiem nav nekā, ko varētu konfiscēt, tāpēc atliek klauvēt pie sirdsapziņas. Inspektors uzskata, ka pārkāpējus varētu sodīt, nosakot atstrādāšanu pašvaldībā, kur viņi dzīvo.
Sods par nelikumīgu zveju ar tīkliem fiziskām personām ir no 280 līdz 700 eiro, juridiskām personām – no 700 līdz 4000 eiro. Par makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu var tikt noteikts sods no 15 līdz 350 eiro. Tie ir sīki pārkāpumi – nav Makšķerēšanas kartes, āķu un piederumu skaita pārsniegšana u.c. Šādos gadījumos inspektori galvenokārt veic audzinošas pārrunas vai aprobežojas ar mutisku brīdinājumu. „Mēs ne tikai sodām, bet arī apžēlojam. Cilvēkam jādod iespēja laboties. Cenšamies vainīgos saprast,” saka Edvīns.
Noķert maluzvejnieku
Kopumā pagājušajā gadā pie atbildības saukti 137 cilvēki. Kopējā soda naudas summa – gandrīz 4500 eiro, tostarp 2700 eiro – par zivju ķeršana ar neatļautiem rīkiem, pirmām kārtām, -- tīkliem. Piemēram, pēc noteiktā tarifa līdakas vērtība ir 29 eiro, bet, atkarībā no tā, kurā gadalaikā tā noķerta, kaitējums dabai tiek vērtēts trīskāršā vai pieckāršā apmērā, un var sasniegt 145 eiro par vienu zivi. „Par laimi, mūsu reģionā ir pietiekami daudz dažādu sugu zivju, tāpēc maluzvejnieki nesnauž. Priecē tas, ka vairākums pārkāpēju apzinās savu vainu un patiesi to nožēlo. Šādiem cilvēkiem mēs nosakām minimālu sodu. Taču daži melo un cenšas izlocīties,” saka Edvīns Gasperovičs.
Pilnu rakstu lasiet 2. marta numurā.
